Mīlulis. Gijs de Mopasans

Чтение книги онлайн.

СКАЧАТЬ Viņi atkal gāja cauri uzgaidāmajai istabai, kur tie paši cilvēki tāpat sēdēja un gaidīja. Ieraudzījušas Forestjē, jaunā sieviete un vecā aktrise strauji piecēlās un piegāja pie viņa.

      Forestjē viņas vienu pēc otras aizveda nomaļus pie loga, un, kaut gan viņi centās sarunāties klusu, Diruā tomēr ievēroja, ka draugs abas sievietes uzrunāja ar “tu”.

      Pēc tam, atgrūduši vaļā polsterētās divviru durvis, Forestjē un Diruā iegāja avīzes izdevēja kabinetā.

      Apspriede, kas ilga jau veselu stundu, bija “ekartē” partija ar vairākiem no tiem kungiem ar plakandibenu cilindriem, kurus Diruā bija ievērojis iepriekšējā dienā.

      Valtera kungs spēlēja ar sasprindzinātu uzmanību un piesardzīgām kustībām, turpretī viņa partneris sita, pārcēla un dalīja vieglās krāsainā kartona lapiņas manīgi, veikli un iznesīgi kā īsts kāršu spēles speciālists. Sēdēdams avīzes izdevēja krēslā, Norbērs de Varens kaut ko rakstīja, un Žaks Rivals, visā garumā izstiepies uz dīvāna, acis pievēris, kūpināja cigāru.

      Gaiss kabinetā bija smacīgs, tanī varēja manīt mēbeļu ādas, iestāvējušos tabakas dūmu un tipogrāfijas smaku, šo īpatnējo redakciju smaku, ko pazīst katrs žurnālists.

      Melnkoka galds ar vara inkrustācijām bija apkrauts ar neticami lieliem papīru blāķiem: tur bija vēstules, pastkartes, žurnāli, piegādātāju prospekti, visdažādākie iespieddarbi.

      Forestjē paspieda roku skatītājiem, kas stāvēja spēlētājiem aiz muguras, un, ne vārda nerunādams, arī nolūkojās spēlē. Tikko vecais Valters bija laimējis, Forestjē viņam sacīja:

      – Atnācis mans draugs Diruā.

      Izdevējs pāri briļļu stikliem strauji paskatījās uz jauno vīrieti un jautāja:

      – Vai atnesāt man rakstu? Šodien tas lieliski noderēs, kamēr vēl norit diskusija sakarā ar Morela iesniegumu.

      Diruā izņēma no kabatas salocītās papīra lapas.

      – Lūdzu, kungs.

      Šefa sejā atspoguļojās apmierinātība. Smaidīdams viņš noteica:

      – Ļoti labi, ļoti labi. Jūs turat vārdu. Forestjē, vai pārlasīsiet?

      Taču Forestjē steigšus atbildēja:

      – Nav vērts, Valtera kungs: mēs rakstījām kopīgi, lai viņam parādītu, kā tas jādara. Raksts ir ļoti labs.

      – Tad jau viss kārtībā, – vienaldzīgi izmeta izdevējs, uzņemdams kārtis, ko tagad dalīja garš, kārns kungs, kreisā centra deputāts. Taču Forestjē neļāva šefam sākt jaunu partiju; pieliecies tam pie auss, viņš sacīja:

      – Jūs apsolījāt Diruā pieņemt Marambo vietā. Vai atļausiet viņam piedāvāt tos pašus noteikumus?

      – Jā, protams.

      Valtera kungs atsāka spēli, un žurnālists, paņēmis draugu zem rokas, devās projām.

      Norbērs de Varens nebija pacēlis galvu, it kā nebūtu redzējis vai pazinis Diruā. Turpretī Žaks Rivals bija viņam sevišķi spēcīgi spiedis roku, it kā gribēdams parādīt, ka ir labs biedrs, uz ko vajadzības gadījumā var paļauties.

      Kad viņi atkal gāja cauri uzgaidāmajai zālei, visi pacēla acis uz viņiem, un Forestjē pietiekami skaļi, lai dzirdētu visi gaidītāji, pateica jaunākajai sievietei:

      – Šefs jūs drīz pieņems. Viņš patlaban apspriežas ar diviem budžeta komisijas locekļiem.

      Un tūlīt pat aši devās tālāk ar noraizējušos seju, it kā viņam būtu nekavējoties jārediģē ārkārtīgi svarīga telegramma.

      Tikko viņi bija atgriezušies redaktoru istabā, Forestjē uzreiz piegāja pie skapja, izņēma bilboketu, sāka spēlēt un, pārtraukdams teikumus, skaitot sitienus, sacīja Diruā:

      – Tā. Tagad tev jāierodas te katru dienu pulksten trijos, un es tev pateikšu, kur jāiet ievākt informāciju un kas jāapmeklē vai nu pa dienu, vai vakarā, vai arī nākamajā rītā. Viens! – Vispirms es tev iedošu ieteikuma vēstuli policijas prefektūras pirmās nodaļas priekšniekam – divi! – un viņš tevi iepazīstinās ar vienu no saviem darbiniekiem. Ar to tu vienosies par visu svarīgāko prefektūras jauno ziņu saņemšanu – trīs! – oficiālo un, protams, arī pusoficiālo ziņu saņemšanu. Pēc sīkākiem paskaidrojumiem vērsies pie Senpotena, kas ir informēts, – četri! – Viņu tu satiksi šodien vai rīt. Galvenais, tev jāiemanās izdibināt visu iespējamo no cilvēkiem, pie kuriem tevi sūtīšu, – pieci! – un jāprot ielavīties pat aiz slēgtām durvīm – seši! – Par to tu dabūsi divsimt franku mēnesī plus divus sū rindā par interesantu hroniku, ko pratīsi nomedīt, – septiņi! – plus arī divus sū rindā par rakstiem, kādus redakcija tev pasūtīs par dažādiem tematiem, – astoņi!

      Pēc tam viņš visu uzmanību pievērsa tikai spēlei un turpināja lēnām skaitīt:

      – Deviņi, desmit, vienpadsmit, divpadsmit, trīspadsmit.

      Četrpadsmitais metiens neizdevās.

      – Velns un elle ar to trīspadsmito! – viņš lādējās. – Tas, sasodītais, man vienmēr nes nelaimi.

      Droši vien es arī miršu trīspadsmitajā.

      Viens no līdzstrādniekiem, beidzis darbu, izņēma no skapja savu bilboketu; viņš bija pavisam sīka auguma vīrietis, kas izskatījās kā bērns, kaut gan viņam jau bija trīsdesmit pieci gadi. Ienāca vēl daži žurnālisti, un visi cits pēc cita paņēma savus bilboketus. Drīz vien seši vīrieši, nostājušies cits citam blakus, muguru pagriezuši pret sienu, vienmērīgi svaidīja gaisā bumbas – sarkanas, dzeltenas vai melnas atkarībā no koka krāsas. Tikko izcēlās sacensība, abi redaktori, kas vēl bija strādājuši, piecēlās un pieteicās par spēles tiesnešiem.

      Forestjē uzveica par astoņpadsmit punktiem. Mazais vīriņš, kas izskatījās kā bērns, bija paspēlējis, viņš piezvanīja izsūtāmajam un sacīja:

      – Deviņus alus.

      Gaidot atsvaidzinājumu, visi atkal sāka spēlēt. Izdzēris glāzi alus ar saviem jaunajiem amata brāļiem, Diruā jautāja Forestjē:

      – Kas man jādara?

      Draugs atbildēja:

      – Šodien tu esi brīvs. Vari iet projām, ja vēlies.

      – Vai… mūsu… mūsu raksts… tiks iespiests šovakar?

      – Jā, bet par to neraizējies: es izlasīšu korektūru. Uzraksti turpinājumu rītdienai un ierodies šeit pulksten trijos, tāpat kā šodien.

      Diruā, atvadoties paspiedis roku visiem redakcijas darbiniekiem, pat nezinādams, kā kuro sauc, nokāpa lejā pa lepnajām kāpnēm; sirds viņam gavilēja, garastāvoklis bija starojošs.

IV

      Žoržs СКАЧАТЬ