Karaļa viltība. Stīvs Berijs

Чтение книги онлайн.

      Ar grāmatu rokās nokāpis pa kāpnēm, Entrims piegāja pie viena no gaismas ķermeņiem, kuri bija iestiprināti sienā blakus korim. Atvēris grāmatu norādītajā vietā, viņš ieraudzīja ar tinti apvilktu rindkopu.

      Ovidijs savā darbā “Metamorfozes” (VIII: 183– 235) vēsta leģendu par Daidalu un viņa dēlu Ikaru, kuri ieslodzīti tornī Krētas salā. Izbēgt pa zemi vai jūru nebija iespējams, jo visur priekšā atradās valdnieka spēki. Tad Daidals izgatavoja spārnus gan sev, gan dēlam. Viņš sasēja kopā spalvas un sastiprināja tās ar vasku, izveidojot kaut ko līdzīgu putna spārniem. Pabeidzis darbu, viņš iemācīja Ikaram lidot, taču piekodināja dēlu nelidot nedz pārāk augstu – citādi saule izkausēs vasku –, nedz pārāk zemu, jo tad jūra samērcēs spalvas. Aplikuši spārnus, viņi izbēga no gūsta un lidoja pāri Samas, Dēlas un Levitas salām. Pārāk sapriecājies, Ikars aizmirsa par tēva brīdinājumiem un traucās pretī saulei. Vasks izkusa un spārni izjuka – Ikars iekrita jūrā un noslīka.

      Lapas apakšā zem apvilktās rindkopas tai pašā rokrakstā rindojās ar zilu tinti rakstīts:

      Entrims uzreiz pamanīja vārdu spēli. “Dēla”, nevis “saules”. Angliski abus šos vārdus izrunā vienādi.

      Šie vīri nudien bija zinoši.

      Zemāk vēl bija pierakstīts:

      Un kāds tālruņa numurs Anglijā.

      Cik pašpārliecināti! Nevis “ja jūs esat gatavs”, bet “kad esat gatavs”.

      Viņš vairākas reizes dziļi ievilka elpu un saņēmās. Gandrīz jau ļāvies panikai, viņš tomēr juta, ka bailes un steidzamība sniedz slābanajiem muskuļiem spēku.

      Iespējams, viņiem taisnība.

      Šī lieta ir pārāk samilzusi, to vairs nevar tik vienkārši nokārtot – un tik nopietniem pavērsieniem viņš nebija gatavs.

      Izplēsis no grāmatas lapu, Entrims iegrūda to kabatā.

      13. nodaļa

      Ketlīna līdz ar Metjūsu izgāja no Midlholas. Joprojām lija. Viņi šķērsoja Midltemplas ceļu, nogriezās pa kreisi un iegāja vienā no daudzajām biroju ēkām. No tās logiem pavērās skats uz nelielo Sūkņu pagalmu, kurš nodēvēts par godu tajā uzstādītajām iekārtām, ar kuru palīdzību savulaik dzēsa ugunsgrēkus. Rezervuārs atradās dziļi zem bruģakmens klājuma, un ūdeni tajā piegādāja viena no Londonas pazemes upēm. Senā aka vēl joprojām tur atradās, toties sūkņi bija novākti. Pagalma ziemeļu pusē viņa redzēja tumsā pavīdam saules pulksteni, kurš bija izpelnījies leģendāro slavu iekaltā uzraksta dēļ: “Ēnas mēs esam un kā ēnas izgaistam.”

      Visas biroju durvis ēkā bija ciet, gaitenī valdīja klusums. Klaudzinādams spieķi pa koka pakāpieniem, Metjūss devās uz ceturto stāvu, un Ketlīna sekoja. Tiesu inni bija ieguvuši savu nosaukumu tādēļ, ka šo korporāciju locekļi savulaik te gan dzīvoja, gan studēja. Agrāk tās bija neatkarīgas, pašpārvaldītas jurisprudences koledžas, un absolventi ieguva advokātu licenci, kļuva par pilntiesīgiem baristriem, kas aizstāv klientu tiesas zālē.

      Innos valdīja ļoti stingra disciplīna.

      Bija ierasts, ka klienti apspriežas ar baristriem nevis apartamentos, bet zem Tempļa baznīcas ieejas jumola vai Vestminsterholā, kurā līdz pat deviņpadsmitā gadsimta beigām tika noturētas tiesas sēdes. Mūsdienās šīs ilgstoši godātās tradīcijas vairs netika ievērotas, un daudzās celtnes gan Midltemplas, gan Inertemplas teritorijā bija pārvērstas par biroju ēkām. Tikai augšstāvos joprojām bija iekārtotas dzīvojamās telpas, kuras izmantoja gan vienas, gan otras juridiskās korporācijas pārstāvji.

      Viņi bija nonākuši augšstāvā, un Metjūss atvēra kāda dzīvokļa durvis. Tajā valdīja krēsla, kurā neskaidri iezīmējās Reģenta laika dīvāns, krēsli un savdabīgs, māksliniecisks skapītis ar stikla durvīm. Pie sienām rēgojās āķīši vietās, kur kādreiz bijušas gleznas. Stipri oda pēc krāsas.

      – Dzīvokli pašlaik remontē, – vīrietis paskaidroja.

      Metjūss aizvēra durvis un pieveda Ketlīnu pie loga. Lejāk, apkārtējo ēku nomākta, skatienam pavērās Tempļa baznīca ar pielijušo pagalmu.

      – Arī tur norisinājušies daudzi vēsturiski notikumi, – Metjūss norādīja. – Šī baznīca tā vai citādi pastāvējusi teju tūkstoš gadu.

      Ketlīna zināja, ka Džeimsa I karaliskā atļauja baristriem tika izsniegta ar noteikumu, ka Tempļa baznīcā mūžīgi notiks dievkalpojumi. Baznīcu apvija noslēpumainības un romantikas aura, kalpojot par pamatu neticamām leģendām, taču viņa to uzlūkoja vienīgi kā innu privāto kapelu.

      – Mēs, briti, allaž esam lepojušies ar to, ka valda likumi, – turpināja Metjūss. – Šeit, innos, savu amatu apguva juriskonsulti. Kā šī vieta nodēvēta? Par cēlāko brīvības un cilvēcības šūpuli šai karaļvalstī. Visnotaļ piemērots apzīmējums.

      Šim apgalvojumam Ketlīna piekrita.

      – Lielā brīvības harta bija aizsākums tam, ka mēs ticam likumam, – Metjūss piezīmēja. – Cik nozīmīgs likums, ja tā padomā! Baroni pieprasa un panāk no sava suverēna piekāpšanos trīsdesmit septiņās pozīcijās.

      – Tiesa, lielāko daļu punktu laika gaitā anulēja, – Ketlīna aizrādīja.

      – Tas gan. Un tikai trīs no tiem patlaban ir spēkā. Taču mēs no hartas esam pārņēmuši kādu izšķirīgi būtisku principu, proti, brīvu cilvēku drīkst sodīt tikai saskaņā ar likumu. Šis vienreizīgais jēdziens ietekmēja mūsu nācijas attīstības virzienu.

      Ārā līņāja stiprāk.

      Baznīcas sānu durvis atvērās, un pa tām iznāca kāds cilvēks. Vīrietis pogāja ciet mēteli, soļodams uz Karaļa sola celiņa un Tempļa teritorijas ārējo vārtu pusi.

      – Tas ir aģents Bleiks Entrims, – norādīja Metjūss. – Vada CIP operāciju, kas pazīstama ar nosaukumu “Karaļa viltība” un pašlaik norisinās mūsu valstī.

      Viņa vēroja Entrimu iegrimstam tumsā aiz kaltās dzelzs lampu mestās blāvās gaismas apļiem.

      – Cik tuvi jūs bijāt? – Metjūss vaicāja.

      – Mēs tikāmies vien gadu. Tolaik es studēju jurisprudenci Oksfordā un pieteicos Midltemplas korporācijā.

      – Un Entrimam bija ietekme uz jūsu karjeru?

      Ketlīna paraustīja plecus. – Netieši. Kamēr bijām kopā, mani vairāk saistīja likuma aizstāvja darbs. Kad izšķīrāmies, es jau biju iesniegusi pieteikumu Smago organizēto noziegumu pārvaldē.

      – Man nerodas iespaids, ka jūs esat sieviete, kas ļauj vīrietim tik dziļi sevi ietekmēt. Viss, ko esmu par jums lasījis un dzirdējis, liecina, ka esat sīksta, gudra un neatkarīga.

      – Ar СКАЧАТЬ