Nepakļāvīgā imperatore Elizabete. Elisone Pataki

Чтение книги онлайн.

СКАЧАТЬ kā galma dāma, skaidrs?

      Sisi pamāja, apslāpējot smaidu, kas tiecās parādīties lūpās.

      – Jā, mamm. – Bet sirds viņai salēcās. “Es braukšu Helēnei līdzi, un mēs abas sāksim jaunu dzīvi! Helēne būs Austrijas imperatore, un es būšu turpat līdzās.”

      – Tev būs jārūpējas, lai Helēne vienmēr izskatās labi, – hercogiene pamācīja. – Vai tu saproti?

      – Protams, – Sisi apsolīja un apskāva māsas šauros, stūrainos plecus. – Vai tu dzirdēji, Helēne? Es būšu tev blakus! – Māsas saķērās rokās, un pirmo reizi kopš jaunumu izsludināšanas Helēne izmocīja tikko jaušamu smaidu.

      – Un… – Ludovīka paliecās tuvāk jaunākajai meitai. – Ceru, ka tev nav jāatgādina, cik daudz galmā ir iespēju nokļūt nepatikšanās, Elizabete. Krustmāte Sofija nav tik iecietīga kā es un vienmēr atradīsies tuvumā. Tavs pienākums būs rūpēties par māsu, un viss. Es negribu pēc tam klausīties, ka tu esi iemīlējusies kādā ungāru grāfā. – Hercogiene sarauca pieri, un Sisi pietvīka, cenšoties izvairīties no Karla dedzinošā skatiena.

      – Es uzraudzīšu tevi, Elizabete.

      – Saprotu, mamm.

      – Lieliski. – Hercogiene Ludovīka pamāja, un bargumu sejā nomainīja atzinīgs smaids. – Nekādu pielūdzēju! Vismaz līdz brīdim, kamēr māsa ir apradusi ar jauno lomu.

      Helēnei tika atļauts pamest mielastu, un Sisi drīkstēja doties viņai līdzi. Abas klusēdamas uzkāpa otrajā stāvā, iegrimstot katra savā domu un jautājumu juceklī.

      “Hābsburgu galms!” Jaunumi uzjundīja Sisi ziņkārību un satricināja garu. Prātā veidojās iztēles ainas. “Mana māsa būs imperatore, un es viņai blakus uzturēšos zālēs, kur piedzimis valsis, tiek rīkoti mielasti un dejo sievietes tik platos svārkos, ka izskatās pēc katedrāles zvaniem. Un man ir tikai piecpadsmit gadu!”

      – Cik labi, ka tu brauksi man līdzi. – Helēne saspieda māsas roku. Pa sveču apgaismotu gaiteni abas aizsoļoja uz savu guļamistabu. Vecākās meitenes domās entuziasma noteikti pietrūka.

      – Vai pateikt Agatai, lai atnes vīnu? – Sisi pagrūda smagās durvis.

      – Nē, Sisi. Tikai pasēdi man blakus. – Helēne iekārtojās lielajā sarkankoka gultā. – Mani ir pārņēmis šoks.

      – Es vienmēr atradīšos tev līdzās, Nene. – Sisi atvēra aizkarus un ielaida telpā pēdējos vasaras saules starus. Pār Posenhofeni nolaidās krēsla. Meži aiz pļavām, kur sākās Štarnbergas ezers, nakts plīvura aizsegā vīdēja indigo zili. Pa pļavu uz ciematu gāja kāds zemnieks, vezdams pavadā zirgu. Tālumā no pavardiem debesīs stiepās dūmu strūkliņas, kas apliecināja, ka Bavārijas Alpu nogāzēs netrūkst iedzīvotāju. Tā bija pazīstama ainava, ko Sisi varētu atstāstīt pat ar aizvērtām acīm. Tovakar viņa, uzzinājusi, ka drīz brauks prom, ar jaunu pieķeršanās spēku pievērsās iemīļotajam skatam. “Interesanti, cik ilgi es varēšu to paturēt atmiņā?”

      – Tu būsi blakus vien tik ilgi, kamēr pati neiziesi pie vīra. Un kas notiks tālāk? – Helēnes balss izrāva Sisi no sapņojumiem, un viņa pagriezās pret māsu satumsušajā guļamistabā. – Vīrs gribēs, lai tu brauc pie viņa uz Prūsiju, Saksiju vai Ungāriju. Ko tad es iesākšu? – Meitenes lūpa nodrebēja, draudot ar jaunu asaru vilni.

      – Tu taču dzirdēji, ko mamma teica. – Sisi tuvojās māsai. – Es galmā dzīvošu, lai palīdzētu tev. Un es apsolu, ka pat nedomāšu par laulībām, iekams tu nebūsi iekārtojusies un laimīga ar pusduci apaļīgu Austrijas kroņprinču un princešu. – Likās, ka šis apgalvojums mazliet nomierina Helēni, bet tikai uz brīdi.

      – Laulība ir briesmīga, vai ne? – Helēne skaļi domāja, novilkdama smago tērpu, kas nokrita uz grīdas. Sisi ievēroja, ka māsas tievais augums izskatās bāls un trausls. “Taču tam būs jāiznēsā nākamais Austrijas imperators.”

      Gluži kā pēc burvja mājiena uz sliekšņa parādījās Karls.

      Sisi norāja sevi par to, ka atstājusi durvis vaļā.

      – Vai šo imperators redzēs kāzu naktī? – Juzdams, ka noskaņojums mājās ir mainījies, Karls nevēlējās atklāti izaicināt māsas, tādēļ kavējās turpat pie guļamistabas durvīm.

      – Es dzirdēju, kā tu runāji par savu vīru. – Viņš plati uzsmaidīja daļēji apģērbtajai Helēnei, kas veikli nozuda aiz aizslietņa.

      – Ej prom, Gailēn, – Sisi izgrūda un meta brālim ar māsas kurpi.

      Karls pieliecās, lai izvairītos no sitiena, bet palika stāvam durvīs.

      – Nē. Prom būs jāiet jums. Helēne jau pošas ceļā uz Vīni pie Franča Jozefa, kas padarīs viņu grūtu ar savu austriešu desiņu. – Karls iesmējās. – Nabaga nevainīgā Helēne saķers sifilisu no kādas galma palaistuves!

      Nelikdamās zinis par Karlu, Sisi uzrunāja māsu:

      – Bet Gailēns acīmredzot nemūžam nepadarīs grūtu kādu meiteni. Kura gan gribēs precēties ar tādu bakurētainu puisi, kam elpa ož pēc skāņa alus?

      Šī frāze tikai uzkurināja Karla dusmas, un viņš atcirta:

      – Es tavā vietā nesapņotu par kāzu nakti, Helēne. Francis Jozefs ir imperators un vienmēr dabū visu, ko vēlas. Kā gan tu varētu sacensties ar viņa prasmīgajām kurtizānēm? – Sisi saviebās, tādējādi acīmredzot iedvesmojot brāli vēl vairāk. – Un kā lai zina, kurš piegulēs tevi, Sisi? Jums taču nav ne jausmas, kas īsti notiks, vai ne? Kāpēc, jūsuprāt, māte nemitīgi stāsta par to, ka raudājusi kāzu naktī?

      Nobijusies, taču vienlaikus arī sadusmojusies, Sisi izslējās pilnā augumā un pāri guļamistabai piegāja pie Karla. Balsī ieskanējās krietni vairāk valdonīguma, nekā viņa gribēja.

      – Un kā, tavuprāt, imperators raudzīsies uz brāli, kurš ir daudzkārt mocījis viņa mīļoto līgavu? Es viņam noteikti izstāstīšu par Gailēnu, kas pelnījis kārtīgu kāvienu.

      Pārsteigts par tik dedzīgu niknumu un stingro toni, Karls pagriezās un izgāja no istabas.

      – Kas ir iemācījis viņam tādu ļaunumu? – Sisi skaļi prātoja, lēnām atlaizdama dūres. No aizslietņa atplūda klusa šņukstēšana. – Dieva dēļ, Nene, nāc ārā no turienes! – Sisi atkrita gultā, nogurusi no māsas atbalstīšanas. Tas galmā būs smags uzdevums. – Neklausies brālī… Karlam skauž, ka mēs esam uzaicinātas pie imperatora, bet viņam jāpaliek te kopā ar mazajiem.

      Helēne parādījās pie aizslietņa. Melnajās acīs vīdēja šausmas.

      – Tas patiešām izklausījās briesmīgi, vai ne?

      – Kas? Iespēja vadīt impēriju? Valkāt vissmalkākos kroņus un tērpus Eiropā? Katru vakaru dejot imperatora orķestra vijoļu pavadībā? – Sisi atglauda matus, СКАЧАТЬ