Rudens dēka. Millija Džonsone

Чтение книги онлайн.

      – Lapas pāršķiršana mums ļauj dzīvot tālāk, – noteica Flosa, ar savu filozofisko pieeju līdzsvarodama Džuljetas sašutuma pilno runu. – Ir grūti, ja cilvēks to nesaprot.

      – Koko, es tev jau esmu teikusi: ja viņi nepieliek punktu, tev tas jāizdara pašam. Viņa gļēvulīgā, nelietīgā klusēšana liecina par to, ka tas tev ir vajadzīgs. – Apzinādamās savu vārdu skarbumu, Džuljeta aplika roku Koko ap pleciem un pievilka viņu pie sava pleca. – Flosai ir taisnība, tu neesi to pelnījis. Un tavs sapņu vīrietis kaut kur dzīvo ar tavu vārdu, kas uztetovēts viņam uz pēcpuses.

      To izdzirdot, Koko pa pusei iesmējās, pa pusei ieraudājās.

      – Viņš vismaz nebija tāds izvirtulis kā tas iepriekšējais. – Džuljeta pamirkšķināja Flosai. Viņa zināja, ka šis stāsts Koko uzmundrinās.

      – Smaržu izplatītājs. Aplidoja mani, ievācās manā dzīvoklī un tad paziņoja, ka neesot pārliecināts, vai viņš pilnībā esot gejs. Cik gan cilvēks var kļūt pretīgs, – Koko nošņācās caur sakostiem zobiem.

      Flosa neviļus iesmējās, redzot, kā Koko nodrebinās pie domas par tik milzīgu izvirtību.

      – Tā izskatās, ka katram no mums vajadzīgs kārtīgs puisis, – Džuljeta noteica, atcerēdamās Koko neseno ideju. – Jāāāāā, patiesi. Reģistrēsimies portālā un sameklēsim dažus seksīgus vīrišķus. Šajā vecumā viņi ir tikpat reti sastopami kā šūpuļzirdziņa mēsli. – Viņa paķēra no grāmatplaukta savu klēpjdatoru un ieslēdza to.

      – Izmēģini vientuļie.com, – Koko iečivinājās. – Marlēna to izmantoja. Viņa teica, ka šobrīd tas esot vislabākais.

      – Tad tev nepatīk tava brāļa draugs Stīvs? – Flosa apvaicājās Džuljetai.

      – Stīvs Fīsts? Tu nu gan joko. – Džuljeta skarbi iesmējās. – Viņš ir pilnīgs un galīgs cietpauris. Vienmēr tāds bijis.

      – Viņš arī mācījās skolā kopā ar mums, – Koko paskaidroja. – Viņš vienmēr raustīja Džū aiz bizītēm vai aizbēga ar viņas cepuri, lai viņai nāktos skriet pakaļ.

      – Un pieaugot viņš kļuva vēl bērnišķīgāks, – turpināja Džuljeta, no jauna piepildīdama vīna glāzes. – Esmu redzējusi viņu krogā uzceļam uz pleciem divas sievietes uzreiz, lai pierādītu, cik viņš ir stiprs, vai izrādot savus muskuļus zem apspīlēta sporta krekliņa.

      – Patiesībā viņam nav ne vainas, – Koko iejaucās.

      – Nē, ir gan, Koko. Viņš ir briesmīgs lielībnieks. Mūždien skrien pakaļ sievietēm, bet neviena ilgi nenoturas, un tas par kaut ko liecina.

      – Viņš ir bijis labs draugs Gajam, – Koko piebilda un tad pēc Džuljetas skatiena saprata, ka viņam nevajadzēja to teikt. – Vai! – Viņš piespieda pirkstu pie lūpām.

      Flosa nesaprata, ko tādu Koko ir pateicis, taču negribēja izprašņāt.

      Džuljeta atkal pievērsās darāmajam. – Tā, labi. Tu būsi pirmā, Flosa.

      – Nekādā gadījumā, – Flosa noteica. – Viņas balss bija tik apņēmīga, cik vien balss saites to pieļāva. – Es negribu ķerties pie iepazīšanās internetā.

      Taču Džuljeta viņā neklausījās. Viņa bija aizrāvusies. – Kāds izskatās tavs vīrieša ideāls? – viņa jautāja.

      – Mani patiešām neinteresē…

      – Nu lūdzu, – sacīja Koko, kurš jau bija noreibis un aizrautīgi sita plaukstas. – Tas būs jautri, it īpaši tad, ja to darīsim mēs visi. Sākumā ierakstīsim informāciju par tevi.

      – Tas mani galīgi nemaz neinteresē. – Flosa nepiekāpās. Tomēr Džuljeta nebija radusi samierināties ar atteikumu. Viņa izmēģināja citu taktiku, lai pierunātu Flosu pievienoties.

      – Labi, tad esi tik laba un pasaki: ja tu būtu ar mieru, tad kāds viņš izskatītos? Apsolu, ka es neko nedarīšu ar šo informāciju. Tas mani vienkārši interesē.

      – Apsoli? – Apsolu.

      – Nu labi. – Flosa centās apdomāties. Ja viņa aprakstītu savu vīrieša ideālu, Džuljeta uzreiz saprastu, ka viņš līdzinās Gajam. Tam pašam Gajam, kurš acīmredzami viņu ienīda no pirmā acu uzmetiena tik ļoti, ka metās prom gluži kā grāfs Drakula no Van Helsinga. Tāpēc viņa meloja un aprakstīja vīrieti, kurš nemaz nelīdzinājās sasodītajam Gajam Milleram. – Ne pārāk garš, ar gaišiem matiem… brūnām acīm.

      – Apģērbs? – Uzvalks.

      – Darbs?

      – Domāju, ka biroja darbs.

      – Ak, lūdzu, dari to kopā ar mums, – lūdzās Koko. – Tas būs jautri.

      – Nē, – Flosa sacīja ar dzelžainu apņēmību balsī. – Bet, ja jūs abi neatkāpsieties, tad uzklausiet manu padomu: esiet ļoti piesardzīgi. Neizvēlieties kādu, kurš atrodas pārāk tālu, lai ar viņu varētu satikties, un, kad ar kādu izveidojas kontakts, pēc iespējas ātrāk sarunājiet tikšanos. Jūs negribēsiet uzķerties uz kāda, kurš patiesībā neeksistē. Satikšanās ir vienīgais veids, kā saprast, vai jūs viens otram tiešām patīkat vai ne.

      – Oho, varētu domāt, ka tu runā no personiskās pieredzes, Flosa, – noteica Džuljeta, aizdomīgi piemiegdama acis.

      – Nē, – Flosa atcirta. – Es tā runāju tāpēc, ka esmu lasījusi daudz rakstu žurnālos, bieži skatījusies “Džeremiju Keilu” un tāpēc, ka man piemīt veselais saprāts. Esiet ļoti, ļoti uzmanīgi.

      Tonakt Flosa gulēja gultā un nespēja iemigt, tāpēc ka kaut kas viņā bija atmodies. Sajūta, kuru viņa bija nomākusi, tagad izspruka laukā gluži kā atspere un vairs nebija iespiežama atpakaļ. Un tā bija Džuljetas brāļa vaina. Flosa nespēja saprast, kāpēc viņš tik ļoti ir to ietekmējis un kāpēc viņai tik ļoti sāpēja Gaja aizskriešana. Kā gan viņš uzdrošinājās Flosai likt sajusties tik nožēlojamai? Viņa mētājās starp aizvainojumu un dusmām, un abas izjūtas izslēdza jebkādu miega iespējamību. Flosa jau ilgu laiku nebija ne par vienu sapņojusi – patiesībā viņa bija domājusi, ka neviens nekad vairs nespēs viņai iepatikties. Tad pa durvīm ienāca Gajs Millers un lika saprast, ka viņas sirds ir vairāk nekā spējīga izjust interesi par kādu. Nelaime slēpās tikai tajā, ka atvērta sirds kļuva viegli ievainojama.

      Gadījums ar Gaju Milleru apvienojumā ar Valentīna dienas pasūtījumu uzvandīja dziļākas un bīstamākas atmiņas. Domas par Niku Vermēru atkal uzviļņoja un nebija savaldāmas.

      Pirms divarpus gadiem Flosa bija reģistrējusies portālā valodasdraugi.com, lai atsvaidzinātu savas vācu valodas zināšanas un īsinātu garos vakarus pēc šķiršanās. Viņa nemeklēja romantiskas attiecības, vismazāk jau nu internetā – šajā bēdīgi slavenajā šarlatānu un jokdaru spēles laukumā. Tad СКАЧАТЬ