Džekpots. Deivids Baldači

Чтение книги онлайн.

      – Tieši tā. Tagad es viņu atceros. Viņš likās ļoti profesionāls. Vai intervijas laikā gadījās kaut kas neparasts?

      – Atkarībā no tā, ko tu sauc par neparastu. Bet viņš tiešām arī man izskatījās profesionāls. Vai vari man pateikt vēl kaut ko?

      Lai kā Džārviss cerēja atrast vairāk nozīmīgas informācijas, viņam nācās ar stipri vīlušos sejas izteiksmi palūkoties Lūenā un nopūsties. – Diemžēl ne.

      Lūena paņēma klēpī Līzu un paraudzījās uz bloknotu kaudzīti un traukā ievietotajām pildspalvām, kas atradās uz letes. – Vai drīkstu paņemt kādu no šiem blociņiem un pildspalvu, Džonij? Es varu samaksāt.

      – Tu laikam joko? Pasaulīt, ņem visu, ko gribi!

      – Man vajag tikai no katra pa vienam. Paldies. – Viņa ielika bloknotu un pildspalvu somiņā.

      – Nekādu problēmu, tādus mēs saņemam tonnām.

      – Labi. Es esmu pateicīga par to, ko tu man pastāstīji. Patiešām! Un bija ļoti jauki tevi atkal satikt, Džonij.

      – Pie joda, šādi ienākdama pa durvīm, tu mani ļoti pārsteidzi. – Džārviss palūkojās rokaspulkstenī. – Pēc desmit minūtēm man sākas pusdienu pārtraukums. Te pārtikas blokā ir kāds jauks ķīniešu restorāns. Vai tev ir laiks? Es cienāju. Tad mēs varēsim vēl drusku papļāpāt.

      – Varbūt citreiz. Kā jau es sacīju, man jāsteidzas.

      Ievērojusi Džārvisa vilšanos, Lūena jutās mazliet vainīga. Viņa nolika Līzu, cieši apskāva skolasbiedru un, sajuzdama nesen mazgātajos matos Džonija elpu, pasmaidīja. Sataustot viņas jostasvietu un sajūtot viņas mīksto, silto krūšu pieskārienu, Džārvisa oma uzreiz uzlabojās.

      – Tu tiešām esi guvis panākumus, Džonij. – Lūena pakāpās atpakaļ. – Es vienmēr esmu domājusi, ka tev veiksies. – "Būtu es satikusi Džoniju agrāk, viss varēja izvērsties citādi," viņa nodomāja.

      Nu Džārviss jau lidinājās padebešos. – Tev tā likās? Es esmu pārsteigts, ka tu par mani vispār esi domājusi.

      – Te nu bija! Es vienkārši esmu pilna pārsteigumu. Dzīvo vesels, varbūt vēl redzēsimies. – Viņa paņēma Līzu, kas ar mīksto rotaļlietu glāstīja mātei vaigu un, priecīgi čalodama, rādīja uz durvīm.

      – Paklau… – Džārviss iesāka. Viņa pagriezās. – Vai tu domā to darbu pieņemt?

      Viņa brīdi apdomājās. – Vēl nezinu. Bet, ja es to izdarīšu, tu to droši vien uzzināsi.

      Lūenas nākamais pieturas punkts bija publiskā bibliotēka, kur skolas laikos viņa mēdza iegriezties bieži, bet nu kopš beidzamā apmeklējuma jau bija pagājuši vairāki gadi.

      Bibliotekāre izturējās ļoti laipni un apsveica klienti ar meitu. Kamēr Lūena lūkojās apkārt uz grāmatām, Līza pieglaudās mātei.

      – Ta ta ta-ā!

      – Viņai patīk grāmatas, – Lūena sacīja. – Es viņai katru dienu lasu priekšā.

      – Meitenei ir jūsu acis, – sacīja bibliotekāre, lūkodamās gan uz māti, gan bērnu. Lūenas plauksta maigi noglauda Līzas vaidziņu.

      Pamanot, ka Lūenai pirkstā nav gredzena, sievietes smaids apdzisa. Lūena ievēroja viņas skatienu. – Tas ir labākais, ko es jebkad esmu izdarījusi. Man nav nekā daudz, bet mīlestības šai mazajai nekad netrūks.

      Darbiniece nepārliecinoši pasmaidīja. – Mana meita ir vientuļā māte. Es daru, ko varu, lai palīdzētu, bet klājas ļoti grūti. Nekad nepietiek naudas iztikai.

      – Pastāstiet man par to! – Lūena izņēma no somas pudelīti un trauku ar ūdeni, iemaisīja mazliet no draudzenes dabūtā pulvera un palīdzēja Līzai pudelīti turēt. – Ja nedēļas beigās man būtu vairāk naudas nekā sākumā, es nezinātu, ko iesākt.

      Bibliotekāre domīgi pašūpoja galvu. – Es zinu teicienu, ka nauda ir visa ļaunuma sakne, taču bieži vien prātoju, cik labi būtu, ja par to nebūtu jāuztraucas. Nav iespējams iedomāties, kā tas varētu būt. Vai jūs varat?

      – Es varu. Tā būtu diezgan laba sajūta.

      – Nu, kā es jums varu palīdzēt? – Sieviete iesmējās.

      – Vai jums te ir dažādu laikrakstu fotokopijas?

      – Mikrofilmās. Tās ir tajā telpā. – Viņa rādīja uz tālākajām durvīm. Lūena vilcinājās. – Vai ar mikrofilmu aparātu apieties protat? Ja ne, varu pamācīt. Lietošana nav pārāk sarežģīta.

      – Tas tiešām būtu jauki. Paldies jums!

      Viņas iegāja istabā, kura bija tukša un tumša. Sieviete iededza griestu lampu, nosēdināja Lūenu pie viena no aparātiem un paņēma mikrofilmas rullīti. Tās ielikšanai bija vajadzīgs tikai mirklis, un uz apgaismotā ekrāna parādījās informācija. Pēc asuma noregulēšanas kļuva redzams teksts. Lūena uzmanīgi vēroja, kā bibliotekāre rullīti izņem un izslēdz aparātu. – Tagad pamēģiniet jūs! – viņa ierosināja.

      Lūena lietpratīgi ielika rullīti un noregulēja asumu.

      – Ļoti labi. Jūs ātri apgūstat. Lielākoties tas ar pirmo reizi neizdodas.

      – Par savām rokām es nevaru sūdzēties.

      – Katalogā faili ir skaidri atzīmēti. Mēs, protams, pasūtām vietējo un arī dažus nacionālos laikrakstus. Uz kartotēkas atvilktnēm atzīmēti publicēšanas datumi.

      – Liels jums paldies!

      Tiklīdz sieviete aizgāja, Lūena, paņēmusi rokās Līzu ar visu pudelīti, sāka pētīt kartotēkas uzrakstus. Viņa nolika Līzu zemē un uzjautrināta vēroja, kā meita pieveļas pie skapja, noliek pudelīti zemē un mēģina piecelties. Atradusi lielāko laikrakstu, Lūena sāka pētīt pēdējo sešu mēnešu filmiņas. Vienā acumirklī pārmainījusi Līzai autiņbiksītes un sagaidījusi atraudziņu, viņa ielika mikrofilmu aparātā pirmo rullīti. Lūena paņēma klēpī Līzu, kura rādīja burtus uz ekrāna un čaloja, un pēc neilgiem meklējumiem laikraksta titullapā atrada vajadzīgo sižetu. Divu collu virsraksts vēstīja: "Loterijā laimēti četrdesmit pieci miljoni dolāru." Lūena aizgūtnēm lasīja. Piepeši viņa saklausīja lietusgāzes plīkšķus. Pavasaros lietus parasti atnāca negaisu veidā. It kā par atbildi viņas domām nodārdināja pērkons, un šķita, ka visa māja sagrīļojas. Lūena bažīgi pievērsās Līzai, bet izskatījās, ka mazā neliekas traucēties. Tad Lūena izņēma no somas segu, izklāja uz grīdas, nolika uz tās dažas rotaļlietas un novietoja Līzu tur, atsāka lasīt par loteriju un pierakstīja dažas piezīmes bloknotā, bet pēc tam ķērās pie nākamā mēneša filmiņas. Nacionālā loterija notika katra mēneša piecpadsmitajā datumā. Viņa pārlūkoja visus laikrakstus no sešpadsmitā līdz divdesmitajam datumam un pēc divām stundām, ieguvusi pēdējo sešu laimētāju sarakstu, satina pēdējo filmiņu СКАЧАТЬ