Uz naža asmens. Deivids Morels

Чтение книги онлайн.

СКАЧАТЬ minūtēm pa tām iznāca izstīdzējis latīņamerikānis. Cauri pavisam īsi apcirptajiem matiem vīdēja galvas āda. Viņš valkāja sporta apavus, džinsus un baltu tenisa kreklu, kura īsās piedurknes ļāva aplūkot uz rokām ietetovētos bandu pazīšanās simbolus. Bovijs zināja, ka Rauls Ramiress ir divdesmit trīs gadus vecs austrumkrasta bandas “Asmeņi” loceklis. Šāds nosaukums šķita atzinības vērts, lai gan Bovijs nebija pārliecināts, vai Rauls zina, ka vārds “asmens” netiek lietots vienīgi saistībā ar nažiem. Tiesa, Raulam asmens patiešām bija sagādājis lielas nepatikšanas. Viņš bija pavadījis piecus gadus aiz restēm par to, ka ieslodzīja kādu sievieti moteļa numurā un izvaroja viņu. Piedevām viņa kriminālajā pagātnē atrodami aresti par fizisku aizskaršanu, zādzību, šaudīšanos apdzīvotā namā un citas bandas loceklim piederoša automobiļa aizdedzināšanu. Par visiem noziegumiem, izņemot izvarošanu, viņam piespriests nosacīts sods.

      Pavalsts cietumu pārslogotības dēļ pēdējos ieslodzījuma mēnešus Rauls varēja pavadīt jaunā cietuma salīdzinoši plašajās telpās. Kad pie ietves apstājās automašīna ar zemu šasiju, vīpsna viņa sejā un sociopātiskais blāvums acīs kļuva vēl izteiktāki.

      Rauls iekāpa automašīnā, un vīrieši apmainījās ar bandai raksturīgajiem rokasspiedieniem. Automašīna devās ceļā. Turēdamies piesardzīgā attālumā, Bovijs tai sekoja, līdz zemais auto apstājās pie Raula vecāku pieticīgās vienstāva mājas, kur bija sabraukuši draugi un radi, un pats vaininieks iesteidzās mājā. Ielā aizplūda mūzikas skaņas un ceptu cāļu smarža. Bovijs paredzēja, ka atgriešanos Rauls nosvinēs ar labi daudz alkohola. Ap diviem pēcpusdienā, kad izdzertais daudzums panāca savu un vēlme izpriecāties kļuva nepārvarama, jauneklis atstāja vecāku māju, kopā ar draugiem iekāpa zemajā auto un uzsāka ceļu.

      Viņi apstājās blakus Bovijam – acīmredzot kaimiņi bija piezvanījuši Raula vecākiem un pastāstījuši par cilvēku, kurš novēro viņu māju. Atvērās logs. No tā gāzās skaļa mūzika. Raula acis zvēroja niknumā.

      – Man gribētos ar tevi parunāt, – paziņoja Bovijs.

      – Bet es jau savu laiku atsēdēju. Lieciet mani mierā, nolādētie kruķi!

      – Es neesmu policists.

      – Tā kuce mani iegāza. Es nebiju vainīgs!

      – Man ir kāds lietišķs piedāvājums.

      Rauls nobēra virkni naidpilnu spāņu vārdu.

      Pārsteigdams sarunu biedru, Bovijs atbildēja spāniski: – Nopietni. Es gribu tev izteikt kādu lietišķu piedāvājumu.

      Tanī brīdī Rauls uzspļāva Bovija automašīnai un aizvēra logu. Viņi devās tālāk.

      Bovijs neatlaidīgi sekoja. Rauls ar draugiem apstājās Allsup’s degvielas uzpildes stacijā un iegādājās divus Tecate alus iepakojumus ar divpadsmit skārdenēm katrā. Viņi izbrauca uz Četrdesmitās starpštatu maģistrāles un devās rietumu virzienā.

      Kad automašīna nogriezās no rosīgās šosejas un devās pa tukšu, šauru ceļu, Bovijs sekoja. Tālumā varēja redzēt kalnus, ceļa malas ieskāva kaktusi.

      Asfalts beidzās, un nu viņi brauca pa grants ceļu, kas stiepās augšup pa kalna nogāzi. Uz ceļa neredzēja nevienu citu transportlīdzekli. Puiši dzēra alu. Turēdamies ceturtdaļjūdzes attālumā no priekšā braucošā spēkrata saceltajiem putekļu mākoņiem, Bovijs nojauta, ka jaunekļiem padomā savu sekotāju izmantot sen meklētai izklaidei.

      Zemais auto pārslīdēja pakalna virsotnei un uz brīdi nozuda skatienam. Bovijs sekoja un, ripinot lejup pa nogāzi, ieraudzīja to, ko bija pareģojis, – vietā, kur uzbērums sargāja ceļu no svešām acīm, vajātais auto bija sagriezts šķērsām ceļam.

      Atspiedušies pret zemo transportlīdzekli, stāvēja Rauls ar trim draugiem, dzēra alu un vēroja, kā sekotājs apstādina automašīnu. Tiklīdz Bovijs izkāpa, viņam smagi uzgūlās saules raidītā versme, taču viņš to nelikās manām un koncentrējās uz refleksiem. Viņš paliecās sāņus, kad Rauls meta viņam ar tukšu alus skārdeni.

      – Re, ko es domāju par tavu draņķa lietišķo piedāvājumu, – noskaldīja Rauls.

      Skārdene grabēdama aizripoja pa akmeņiem, bet Bovijs uz to pat nepaskatījās. Džinsu bikses, kuras Raulam bija kājās, iznākot no cietuma, bija nomainītas pret nošļukušām maisveida biksēm ar lielām kabatām. Tādas bija kājās arī viņa draugiem.

      “Bikses noslīdējušas tik zemu ne tikai tāpēc, ka tas būtu modīgi,” secināja Bovijs. “Kabatās ir kaut kas smags. Tajās sabāzti ieroči.”

      – Jūs, poliči, varētu man neuzplīties, – Rauls šķita lepns, ka zina šo vārdu angliski. – Tas ir pretlikumīgi.

      Draugus notiekošais acīmredzami uzjautrināja.

      – Es taču sacīju, ka neesmu policists, – Bovijs atgādināja.

      – Tātad, tā nav ievilināšana. – Vēl viens gudrs vārds, ar kuru Rauls lepojās. – Tad mani nevarēs apsūdzēt kruķa atspārdīšanā.

      – Vai sagraizīšanā, – ierunājās puisis, kas stāvēja blakus Raulam un pazibināja nazi.

      – Varbūt es tev varētu uzdāvināt sarkanu caurumu pierē? – Rauls izvilka no bikšu kabatas nelielu trīsdesmit otrā kalibra pusautomātisko pistoli.

      – To tev nepavisam nepatiktos darīt, – Bovijs nesatricināmi attrauca.

      – Ak tā gan?

      – Vai zini, kas ir Kerija Fišere?

      – Kas?

      – Aktrise. Viņas māte ir Debija Reinoldsa.

      – Kas par…

      – Viņa tēloja princesi Leu pirmajās trijās “Zvaigžņu karu” filmās.

      – Vajadzēs tevi nošaut, citādi tu muldēdams nogarlaikosi mūs līdz nāvei.

      – Vēl Debija Reinoldsa raksta romānus un scenārijus. Viņas slavenākā frāze skan šādi: “Tūlītējam apmierinājumam piemīt viena nelaime, proti, tas jāgaida pārāk ilgi.”

      Rauls skatījās uz Boviju tādā neizpratnē, it kā viņš runātu marsiešu valodā.

      – Jūs mani nenošausiet, – Bovijs skaidroja. – Tas būtu pārlieku ātri. Daudz jautrāk būtu pagarināt priekšspēli, sadurot vai spārdot mani.

      – Priekšspēli? – Raula sejā uz brīdi parādījās apjukums, it kā viņam tāds jēdziens būtu svešs. – Jā, to tu pareizi teici.

      – Ļauj man pirmajam, Raul! – viens no puišiem pieteicās. – Man tā niez nagi viņam sadot!

      Rauls apdomājās.

      “Varbūt viņam sāk rasties aizdomas,” prātoja Bovijs. “Tas vieš cerību. Iespējams, es nešķiežu laiku velti.”

      – Uzbruksim СКАЧАТЬ