Ar svešu vārdu. Džefrijs Ārčers

Чтение книги онлайн.

СКАЧАТЬ bet Heslers noprotestēja. Viņš sacīja, ka tev vismaz trīs mēneši jāpastrādā par korpusa apkopēju un tikai tad viņš varbūt apsvērs iespēju tevi pārcelt uz virtuvi.

      – Kas tam cilvēkam uznācis? – Harijs izmisumā vaicāja.

      – Klīst baumas, ka viņš pieteicies par virsnieku flotē, bet nav izturējis eksāmenu un tālab viņam nācies samierināties ar dienestu cietumā. Tāpēc leitnantam Bredšovam jāizbauda sekas.

      Ceturtā nodaļa

      Nākamās divdesmit deviņas dienas Harijs berza atejas A korpusā. Tad ieradās citi jauniņie, un Heslers atbrīvoja Hariju no šā pienākuma, lai pārvērstu par elli atkal kāda cita dzīvi.

      – Tas nolādētais taču ir psihopāts! – lamājās Kvins. – Sidls joprojām ir gatavs piedāvāt tev to darbu virtuvē, bet Heslers neļauj. – Harijs no komentāriem atturējās. – Taču ziņas nav tikai sliktas vien, – Kvins turpināja, – jo dzirdēju, ka Endijs Savatori, bibliotekāra palīgs, tikšot atbrīvots. Tas būs jau nākamajā mēnesī. Un pats labākais ir tas, ka nav neviena cita, kas šo darbu iekārotu.

      – Dīkinss gan gribētu, – Harijs čukstus noteica. – Un kas man jādara, lai to dabūtu?

      – Nekas. Vispār būs labāk, ja izliksies, ka tas tevi nemaz tik ļoti neinteresē. Un centies mazāk rādīties acīs Hesleram. Mums zināms, ka cietuma priekšnieks ir tavā pusē.

      Nākamais mēnesis vilkās nežēlīgi ilgi. Ik diena likās garāka par iepriekšējo. Harijs gāja uz bibliotēku katru otrdienu, ceturtdienu un svētdienu laikā no sešiem līdz septiņiem, taču vecākais bibliotekārs Makss Loids nedeva viņam ne mazāko iemeslu ticēt, ka viņa kandidatūra tiktu virzīta kārotajam amatam. Viņa palīgs Savatori turēja muti, lai gan bija skaidri redzams, ka viņam kaut kas ir zināms.

      – Nedomāju, ka Loids vēlas mani par savu palīgu, – kādu vakaru, kad gaismas jau bija nodzēstas, sacīja Harijs.

      – Loidam neviens neko neprasīs, – atteica Kvins. – Lēmumu pieņem cietuma priekšnieks.

      – Man ir aizdomas, – Harijs šaubu pilnā balsī sacīja, – ka Heslers un Loids ir sametušies uz vienu roku, lai parūpētos, ka es to darbu nedabūju.

      – Tu kļūsti para… Kāds bija tas vārds? – Kvins vaicāja.

      – Paranoisks.

      – Jā, tāds tu kļūsti. Lai gan neesmu drošs, ka zinu, ko tas nozīmē.

      – Tas nozīmē, ka cilvēku apsēdušas nepamatotas aizdomas, – paskaidroja Harijs.

      – Es nebūtu varējis pateikt labāk.

      Harijs nepavisam nejutās pārliecināts, ka viņa aizdomas ir nepamatotas, un pēc nedēļas Savatori paaicināja viņu sānis, lai apstiprinātu viņa ļaunākās nojausmas.

      – Heslers ir ieteicis trīs ieslodzītos, lai cietuma priekšnieks apsvērtu viņu kandidatūras. Tava vārda sarakstā nav.

      – Tad nu tā… – Harijs ar dūri iebelza sev pa kāju. – Man līdz pēdējai dienai būs jāpaliek par apkopēju.

      – Nav teikts, – iebilda Savatori. – Pienāc pie manis dienu pirms tam, kad došos prom no šīs vietas.

      – Tad taču jau būs par vēlu!

      – Es gan tā nedomāju, – Savatori attrauca, bet neko nepaskaidroja. – Līdz tam uzmanīgi izlasi katru lappusi. – Viņš pasniedza Harijam biezu, ādas vākos iesietu grāmatu, kura reti tika iznesta ārpus bibliotēkas sienām.

      Harijs apsēdās uz savas lāvas un atvēra divi simti septiņdesmit trīs lappušu biezo cietumnieka rokasgrāmatu. Vēl neticis līdz sestajai lappusei, viņš sāka rakstīt piezīmes. Ilgi pirms tam, kad viņš bija sācis lasīt visu otru reizi, viņa prātā jau sāka veidoties kāds plāns.

      Viņš apzinājās, ka laikam būs izšķiroša nozīme un abas darbības nāksies izmēģināt tieši tāpat, kā to darītu uz skatuves, lai brīdī, kad paceļas priekškars, viss būtu sagatavots. Viņš saprata, ka patiešām nevar realizēt šo plānu pirms Savatori atbrīvošanas, pat ja tikko būs iecelts jaunais bibliotekāra palīgs.

      Kad Harijs jau ar visu ieplānoto tērpu vienu plāna daļu izmēģināja kamerā, Kvins sacīja, ka viņš ir ne tikai paranoisks, bet arī pilnīgi jucis, jo savu nākamo priekšnesumu izrādīs pilnīgā vientulībā un varēs paļauties tikai uz sevi.

      Cietuma priekšnieks katru mēnesi pirmdienas rītā apmeklēja kādu no cietuma korpusiem, tāpēc Harijs zināja, ka pēc Savatori atbrīvošanas jāpaiet trijām nedēļām līdz viņa vizītei A blokā. Svonsons allaž gāja pa vienu un to pašu ceļu, un cietumnieki zināja – ja viņi vēlas palikt ar veselu ādu, tad priekšniekam acīs labāk netrāpīties.

      Kad tajā rītā Svonsons ieradās A bloka augšējā stāvā, Harijs ar beržamo vīkšķi rokā jau gaidīja, lai ar viņu sasveicinātos. Heslers ieslīdēja Svonsonam aiz muguras un pavicināja steku, norādīdams, ka Bredšovam jāpazūd no ceļa, ja viņam dzīvība dārga. Harijs neizkustējās no vietas, un cietuma priekšniekam neatlika nekas cits, kā vien apstāties.

      – Labrīt, cietuma priekšniek! – Harijs sveicināja, it kā viņu tikšanās būtu gluži regulāra un ierasta parādība.

      Svonsons bija pārsteigts, ka savā apgaitā sastapis ieslodzīto, turklāt vēl tādu, kurš uzdrošinās viņu uzrunāt. Viņš ieskatījās ciešāk. – Bredšovs, vai ne?

      – Jums ir laba atmiņa, kungs.

      – Es atceros arī to, ka tevi interesēja literatūra. Tiešām brīnījos, kad tu noraidīji iespēju kļūt par bibliotekāra palīgu.

      – Man šis darbs nemaz netika piedāvāts, – atteica Harijs. – Ja tas būtu noticis, es šo amatu pieņemtu ar vislielāko dedzību, – viņš piebilda, pārsteigdams cietuma priekšnieku.

      Svonsons pagriezās pret Hesleru un teica: – Jūs man sacījāt, ka Bredšovs nevēlas to darbu.

      Pirms Heslers paguva kaut ko bilst, sarunā atkal iespraucās Harijs. – Iespējams, ka pats biju vainīgs. Nezināju, ka man jāpiesakās šim amatam.

      – Saprotu, – noteica cietuma priekšnieks. – Nu jā, tas laikam visu izskaidro. Varu sacīt, Bredšov, ka tas jauniņais neprot atšķirt Pluto no Platona. – Harijs iesmējās. Heslers stāvēja, lūpas sakniebis.

      – Laba analoģija, kungs, – uzslavēja Harijs, kad cietuma priekšnieks grasījās doties tālāk. Harija uznāciens vēl nebija beidzies. Viņam likās, ka Heslers tūdaļ eksplodēs, kad viņš no jakas kabatas izņēma aploksni un pasniedza to cietuma priekšniekam.

      – Kas tas ir? – Svonsons aizdomīgi noprasīja.

      – Oficiāla vēstule Ieslodzījuma vietu pārvaldei, ko iesniegt viņiem, kad viņu pārstāvji nākamajā otrdienā ieradīsies cietumā savā ik ceturkšņa vizītē. СКАЧАТЬ