Greja piecdesmit nokrāsas. E. L. Džeimsa

Чтение книги онлайн.

СКАЧАТЬ valda rosība, jo sākas vasara un ļaudis vēlas veikt uzlabojumus savās mājās. Kleitones kundze izskatās atvieglota, mani ieraugot.

      – Ana! Man jau šķita, ka tevis šodien nebūs.

      – Tikšanās neievilkās tik ilgi, kā biju paredzējusi. Es varu dažas stundas pastrādāt.

      – Man tiešām prieks tevi redzēt.

      Viņa nosūta mani uz noliktavu, un es iegrimstu darbā, kārtodama preces plauktos.

**

      Vēlāk, kad atgriežos mājās, Ketrīna ir uzlikusi austiņas un strādā ar savu klēpjdatoru. Viņas deguns vēl joprojām ir apsārtis, tomēr viņa šķiet iegrimusi savā rakstā un dedzīgi klabina taustiņus. Es esmu ārkārtīgi nogurusi pēc ilgā brauciena, sarežģītās intervijas un darba veikalā, tāpēc sabrūku uz dīvāna, domādama par eseju, kas jāpabeidz, un mācībām, kam neizdevās šodien pievērsties, jo biju kopā ar… viņu.

      – Tu esi dabūjusi labu materiālu, Ana. Lielisks darbs. Nespēju noticēt, ka tu nepieņēmi viņa piedāvājumu izrādīt tev biroju. Viņš acīmredzami vēlējās pavadīt vairāk laika kopā ar tevi. – Keita man velta ašu, jautājošu skatienu.

      Es pietvīkstu, un mana sirds sāk neizskaidrojami dauzīties. Tas noteikti nebija īstais iemesls. Grejs tikai gribēja man parādīt, ka valda pār visu apkārt redzamo. Es aptveru, ka esmu sākusi kodīt apakšlūpu, un ceru, ka Keita to nepamanīs. Par laimi, viņa šķiet aizrāvusies ar darbu.

      – Grejs tiešām ir diezgan stīvs. Vai kaut ko pierakstīji? – viņa jautā.

      – Emm… nē.

      – Nekas, es tik un tā varēšu uzrakstīt ļoti labu stāstu. Žēl, ka mums nav oriģinālu fotogrāfiju. Viņš ir sasodīti izskatīgs, vai ne?

      – Laikam. – Cenšos izklausīties nevērīga un domāju, ka man tas izdodas.

      – Ana, izbeidz! Pat tu nevari būt vienaldzīga pret Greja glītumu. – Keita sarauc uzaci.

      Velns! Man vaigos atkal ielīst sārtums, un es mēģinu novirzīt Keitas uzmanību ar glaimu palīdzību, kas parasti izdodas.

      – Tu no viņa droši vien izdabūtu daudz vairāk.

      – Nedomāju vis, Ana. Grejs taču būtībā piedāvāja tev darbu. Ņemot vērā, ka es tev šo visu uztiepu pēdējā mirklī, tu tiki galā ļoti labi. – Keita ieinteresēta vēro mani, un es steidzos meklēt glābiņu virtuvē.

      – Ko tu patiesībā par viņu domā? – draudzene jautā. Sasodīts, viņa ir tik ziņkārīga!

      – Grejs ļoti vēlas kaut ko sasniegt, – es izšauju pirmo, kas ienāk prātā. – Viņš ir iedomīgs un spēj iebiedēt citus, bet vienlaikus ir ļoti valdzinošs. Man ir skaidrs, kāpēc cilvēkus interesē viņa personība, – es atklāti piebilstu, cerēdama, ka Keitai ar to pietiks.

      – Kādam vīrietim izdevies tevi savaldzināt? Kaut kas nedzirdēts! – viņa iespurdzas.

      Es sāku gatavot sviestmaizi, uzmanīdamās, lai draudzene neredzētu manu seju.

      – Kāpēc tu gribēji zināt, vai viņš ir homoseksuāls? Starp citu, tas bija visšausmīgākais jautājums. Es sarku kā biete, un viņš arī nebija priecīgs. – To atceroties, es neapmierināta saraucu pieri.

      – Kad Greja attēls parādās augstākās sabiedrības slejās, viņam līdzi nekad nav pavadones.

      – Tas bija ļoti kaunpilns brīdis. Tāpat kā visa saruna. Es priecājos, ka nekad vairs nevajadzēs viņu sastapt.

      – Ana, nevarēja taču būt tik drausmīgi. Izklausās, ka viņš ir aizrāvies ar tevi.

      Ar mani? Keita laikam joko.

      – Vai vēlies sviestmaizi?

      – Labprāt.

**

      Vakara gaitā mēs par Kristjenu Greju vairs nerunājam, un man tas ir liels atvieglojums. Kad esam paēdušas, es apsēžos pie galda blakus Keitai. Viņa gatavo savu rakstu, bet es turpinu eseju par romānu “Tesa no d’Erbervilu cilts”. Tā bijusi sieviete nepareizajā laikā, vietā un gadsimtā. Kad eseja ir gatava, jau pienākusi pusnakts un Keita sen devusies gulēt. Es pārgurusi aizeju uz savu istabu, priecādamās, ka esmu tik daudz paveikusi, kaut gan ir pirmdiena.

      Saritinājusies savā baltajā gultā, es ietinos mātes dāvātajā vatētajā segā, aizveru acis un nekavējoties iegrimstu miegā. Sapņos man rādās tumsā slīgstošas istabas, aukstas, kailas grīdas un pelēkas acis.

**

      Visu turpmāko nedēļu es pavadu, ierakusies mācībās un darbā. Arī Keita ir aizņemta, veidojot pēdējo studentu avīzes numuru pirms grožu nodošanas jaunajam redaktoram, turklāt viņa atkārto mācību vielu pirms eksāmeniem. Jau trešdien viņa jūtas daudz labāk, un man vairs nav jāskatās uz sārto, trusīšiem nosēto pidžamu. Es piezvanu mātei uz Džordžiju, gribēdama noskaidrot, kā viņai klājas, un arī uzklausīt veiksmes novēlējumus eksāmenos. Pēc tam viņa stāsta par savu jaunāko aizraušanos – sveču liešanu; mana māte nemitīgi iesaistās dažādos biznesa projektos. Garlaicības dēļ viņa meklē kādu iespēju lietderīgi pavadīt laiku, tomēr ir tik nepastāvīga, ka tas nekad neizdodas. Jau nākamnedēļ viņas uzmanība būs pievērsta kaut kam citam. Es satraucos par māti un ceru, ka viņa nav ieķīlājusi māju, lai sagādātu līdzekļus savai jaunajai nodarbei. Un es ceru arī, ka Bobs pieskata manu māti tagad, kad es to vairs nevaru darīt. Bobs ir viņas vīrs salīdzinoši nesen, lai gan gados ir krietni vecāks par manu māti. Viņš ir nosvērtāks nekā mātes trešais vīrs.

      – Kā klājas tev, Ana?

      Es brīdi vilcinos, un māte saausās.

      – Viss ir labi.

      – Ana? Vai tu esi ar kādu iepazinusies? – Apbrīnojami. Kā viņai tas izdodas? Mātes balsī skan līksms satraukums.

      – Nē, māt, nekas nav noticis. Tu būsi pirmā, kam es piezvanīšu, ja kaut kas tāds atgadīsies.

      – Ana, bērns, tev tiešām vajadzētu vairāk iziet ļaudīs. Es par tevi raizējos.

      – Man nekas nekaiš, māt. Kā klājas Bobam? – es atkal ķeros pie uzmanības novēršanas.

      Vēlāk es piezvanu savam patēvam Rejam, kurš bija mātes otrais vīrs. Šo cilvēku es uzskatu par savu tēvu. Man ir viņa uzvārds. Mūsu saruna ir īsa. Patiesībā tā vairāk nosaucama par vienpusēju ņurdienu virkni, kas ir atbilde uz maniem saudzīgi uzdotajiem jautājumiem. Rejs nemēdz daudz pļāpāt. Bet viņš ir dzīvs, vēl joprojām skatās futbola pārraides (un spēlē ķegļus, makšķerē vai izgatavo mēbeles, kad televīzijā nerāda neko interesantu). Rejs ir prasmīgs galdnieks, un tikai, pateicoties viņam, zinu, kāda ir atšķirība starp ripzāģi un rokas zāģi.

**

      Piektdienas vakarā mēs ar Keitu apspriežam, ko varētu darīt, jo gribam nedaudz atpūsties no mācībām, darba un studentu avīzes. Piepeši pie durvīm kāds piezvana, un aiz tām stāv mans labais draugs СКАЧАТЬ