Greja piecdesmit nokrāsas. E. L. Džeimsa

Чтение книги онлайн.

СКАЧАТЬ avīzes numurā, jo es ceremonijas laikā izsniegšu diplomus.

      Ak tā! Man šī vēsts ir jaunums, un es brīdi aizraujos ar pārdomām par to, kā šis vīrietis, ne īpaši vecāks par mani – labi, varbūt apmēram sešus gadus, un jā, viņš ir guvis milzīgus panākumus dzīvē, bet tik un tā, – pasniegs man augstskolas diplomu. Es saraucu pieri un lieku sev atgriezties tagadnē.

      – Labi. – Es nervozi noriju siekalas. – Man jāuzdod jums daži jautājumi, Greja kungs. – Es atglaužu izbēgušu matu šķipsnu aiz auss.

      – Mani tas nepārsteidz, – viņš bezkaislīgi attrauc. Viņš smejas par mani! To apjautusi, es pietvīkstu un izslejos taisnāk, mēģinādama izskatīties garāka un cienīgāka. Nospiedusi ieraksta pogu diktofonā, es mēģinu runāt kā īsta žurnāliste.

      – Jums izdevies izveidot iespaidīgu biznesa impēriju, kaut gan esat vēl ļoti jauns. Kam esat pateicību parādā par gūtajiem panākumiem? – Es pametu skatienu uz vīrieti. Viņa smaidā pavīd nožēla, un viņš šķiet nedaudz vīlies.

      – Biznesā pats galvenais ir cilvēki, Stīlas jaunkundze, un es ļoti labi māku novērtēt cilvēkus. Es izprotu, kas viņus dzen uz priekšu, kas liek viņiem virzīties augšup un kas aizkavē, kas viņus iedvesmo, kā viņus pamudināt. Manā labā strādā lieliska darbinieku komanda, un es viņus labi atalgoju. – Brīdi klusējis, Grejs piekaļ man savu pelēko acu skatienu. – Manuprāt, lai gūtu panākumus jebkādā jomā, nepieciešams šo jomu apgūt, iepazīt to no visām pusēm, līdz ikkatrs sīkums ir skaidrs. Lai to panāktu, es ļoti smagi strādāju. Es pieņemu lēmumus, balstoties uz loģiku un faktiem. Turklāt man piemīt instinkts, kas ļauj pamanīt un izlolot labu, vērtīgu domu un vērtīgus cilvēkus. Visa pamatā ir vērtīgi cilvēki.

      – Varbūt jums gluži vienkārši veicies. – Keitas sarakstā šīs piebildes nav, bet es nespēju no tās atturēties, jo Grejs ir tik pārliecināts par sevi. Viņa acis pārsteigumā ieplešas.

      – Es neticu veiksmei un nejaušībām, Stīlas jaunkundze. Jo vairāk es strādāju, jo vairāk man veicas. Patiesībā visu izšķir īsto cilvēku pieņemšana komandā un viņu enerģijas novirzīšana pareizajā gultnē. Šķiet, Hārvijs Faierstouns ir teicis: “Ļaužu izaugsme un pilnveidošanās ir vadoņa augstākais aicinājums.”

      – Jūs runājat kā cilvēks, kurš grib pār visiem valdīt. – Vārdi izskan, pirms pagūstu tos apvaldīt.

      – Jā, Stīlas jaunkundze, es uzņemos vadību visās situācijās, – Grejs atbild, un viņa smaidā nav ne miņas no uzjautrinājuma. Mēs vērojam viens otru, un viņa skatiens ir bezkaislīgs. Mana sirds iepukstas straujāk, un es atkal pietvīkstu.

      Kāpēc šis vīrietis mani tā satrauc? Varbūt vainojama viņa glītā seja? Vai kvēle viņa acīs? Nevērīgais žests, ar kādu viņš laiž rādītājpirkstu pār lūpām? Es klusībā lūdzos, kaut viņš to pārtrauktu.

      – Turklāt milzīgu varu iespējams iegūt, pārliecinot sevi, ka esi dzimis, lai valdītu pār itin visu sev apkārt, – Grejs mierīgs turpina runāt.

      – Vai jūs uzskatāt, ka jums pieder milzīga vara? – es jautāju, nospriedusi, ka viņam piemīt slimīga valdītkāre.

      – Manā labā strādā vairāk nekā četrdesmit tūkstoši darbinieku, Stīlas jaunkundze. Šī apziņa man sniedz atbildības izjūtu. Ja vēlaties, varat to dēvēt par varas apziņu. Ja es nolemtu, ka telekomunikāciju nozare mani vairs neinteresē, un pārdotu savu uzņēmumu, jau pēc mēneša divdesmit tūkstošiem cilvēku vajadzētu domāt, kā segt hipotēkas maksājumus.

      Es izbrīnīta paveru muti, šī pazemības trūkuma satriekta.

      – Vai jums nav jāsaskaņo sava darbība ar uzņēmuma valdi? – es sašutusi jautāju.

      – Kompānija pieder man. Un tajā nav nekādas valdes. – Grejs sarauc uzaci. Protams, es to zinātu, ja būtu nedaudz pameklējusi informāciju. Bet šis vīrietis ir tik iedomīgs! Es nolemju mainīt pieeju.

      – Vai jums ir kādas ar darbu nesaistītas intereses?

      – Ļoti dažādas, Stīlas jaunkundze. – Greja lūpās ataust viegls smaids. – Ārkārtīgi dažādas. – Un viņa rāmais skatiens nezināma iemesla dēļ liek man apjukt un piesarkt. Vīrieša pelēkajās acīs pavīd kaut kas šķelmīgi nerātns.

      – Jūs ļoti smagi strādājat; kā jūs izlādējaties?

      – Izlādējos? – Grejs smaidīdams atklāj nevainojamus, baltus zobus. Es uz brīdi piemirstu elpot. Viņš patiesi ir skaists. Neviens nedrīkstētu būt tik izskatīgs.

      – “Izlādējos”, kā jums labpatika to nosaukt, es dažādi – burāju, lidoju, iesaistos dažādās fiziskās aktivitātēs. – Grejs nedaudz sakustas krēslā. – Es esmu ļoti bagāts cilvēks, Stīlas jaunkundze, un man ir interesantas aizraušanās, par kurām es izdodu ārkārtīgi daudz naudas.

      Es steidzīgi uzmetu skatienu Keitas jautājumiem, vēlēdamās mainīt tematu.

      – Jūs ieguldāt naudu ražošanā. Kāpēc? – es vaicāju, vienlaikus prātodama, kādēļ viņa klātbūtnē tik ļoti mulstu.

      – Man patīk veidot kaut ko jaunu, patīk izprast, kā darbojas mehānismi, kā tos var izjaukt un salikt kopā. Un mani interesē kuģi. Ko citu lai atbildu?

      – Izklausās, ka jūs vairāk pakļaujaties savai sirdij, nevis loģikai un faktiem.

      Grejs parauj lūpu kaktiņus augšup un vērtējoši uzlūko mani. – Iespējams. Kaut gan daudzi apgalvo, ka man nemaz nav sirds.

      – Kāpēc?

      – Tāpēc, ka viņi mani ir labi iepazinuši. – Grejs velta man sāju smaidu.

      – Vai draugi teiktu, ka ir viegli jūs iepazīt? – Es nožēloju jautājumu, tiklīdz tas izskanējis. Keitas sarakstā tā nav.

      – Es esmu ļoti noslēgts cilvēks, Stīlas jaunkundze, un rūpīgi sargāju savas tiesības uz privāto dzīvi. Tāpēc es reti piekrītu intervijām.

      – Kāpēc jūs bijāt ar mieru sniegt šo?

      – Tāpēc, ka mēdzu ziedot universitātei naudu, turklāt man neizdevās atvairīt Kevanas jaunkundzi. Viņa mocīja un nogurdināja manus sabiedrisko attiecību darbiniekus, un es apbrīnoju šādu mērķtiecību.

      Zinu, cik neatlaidīga spēj būt Keita. Tieši tāpēc es šobrīd sēžu šeit un nervozi trinos uz krēsla, Greja caururbjošā skatiena mulsināta, kaut gan patiesībā man vajadzētu mācīties eksāmeniem.

      – Jūs ieguldāt līdzekļus arī lauksaimniecības tehnoloģiju izveidē. Kāpēc jūs interesē šī joma?

      – Naudu nav iespējams ēst, Stīlas jaunkundze, un šajā pasaulē ir pārāk daudz cilvēku, kam nepietiek pārtikas.

      – Jūs runājat kā filantrops. Vai tā ir viena no jūsu kaislībām? Visas pasaules nabagu pabarošana?

      Grejs СКАЧАТЬ