Sâkums. Дэн Браун

Чтение книги онлайн.

      – Sprādziens katedrālē? – Fonseka neticīgi pārvaicāja.

      – Tas vēl nav viss, – Vinstons sacīja Lengdonam. – Es noskaidroju, ka šis virsnieks nav nekādā veidā saistīts ar Kirša kungu. Tas mani uztrauca, un es sazinājos ar muzeja apsardzes dienestu, lai saceltu trauksmi, taču informācija nebija pietiekama un viņi apgalvoja, ka mēs nedrīkstam izjaukt Edmonda pasākumu, jo tas tiešraidē tiek straumēts visā pasaulē. Zinot, cik ļoti Edmonds bija nopūlējies, lai sagatavotu šo uzstāšanos, viņu loģika man šķita saprotama, tāpēc es nekavējoties sazinājos ar jums, Robert, cerēdams, ka jūs spēsiet pamanīt šo cilvēku, bet es varēšu neuzkrītoši nosūtīt pie viņa apsardzes komandu. Man vajadzēja rīkoties apņēmīgāk. Es esmu Edmondu pievīlis.

      Tas, ka Edmonda mašīna jutās vainīga, Lengdonā nez kāpēc atmodināja nemieru. Viņš aši atskatījās uz apsegto līķi un ieraudzīja, ka viņiem tuvojas Ambra Vidala.

      Fonseka izlikās viņu neredzam, joprojām veltīdams visu uzmanību vienīgi Lengdonam.

      – Vai šis dators, – viņš jautāja, – nosauca jums attiecīgā flotes virsnieka vārdu?

      Lengdons pamāja.

      – Viņu sauc admirālis Luiss Avila.

      Izdzirdējusi šo vārdu, Ambra sastinga un ar skatienu ieurbās Lengdonā. Viņas sejā parādījās neviltotas šausmas.

      Šo reakciju Fonseka nepalaida garām un nekavējoties pagājās viņai tuvāk.

      – Vidalas jaunkundz? Vai jums šis vārds ir pazīstams? – Izskatījās, ka Ambra nespēj parunāt. Viņa nodūra galvu un sāka lūkoties grīdā tik cieši, it kā nupat būtu ieraudzījusi spoku. – Vidalas jaunkundz, – Fonseka atkārtoja. – Admirālis Luiss Avila… Vai jums šis vārds ir pazīstams?

      Ambras satriektā seja skaidri liecināja, ka viņa patiešām pazīst slepkavu. Pēc mirkļa atkal atguvusies, viņa divreiz samirkšķināja acis, un tumšās acis pamazām noskaidrojās, it kā viņa būtu iznākusi no transa.

      – Nē… šis vārds man nav zināms, – viņa nočukstēja, aši uzlūkodama vispirms Lengdonu un tad atkal savu apsargu. – Es tikai… esmu satriekta, uzzinot, ka slepkava ir bijis Spānijas flotes virsnieks.

      "Viņa melo," Lengdons secināja, nekādi nespēdams saprast, kāpēc viņai vajadzētu slēpt savu reakciju. "Es pats to redzēju. Viņa pazina šī cilvēka vārdu!"

      – Kurš bija atbildīgs par viesu sarakstu? – Fonseka noprasīja, pasperdams soli tuvāk Ambrai. – Kurš tajā ierakstīja šī cilvēka vārdu?

      Nu jau Ambras lūpas trīcēja.

      – Es… man nav ne jausmas.

      Apsarga jautājumus pārtrauca pēkšņa mobilo telefonu kakofonija. Tie bija sākuši zvanīt un pīkstēt visā zālē. Vinstons acīmredzami bija noskaidrojis, kā atjaunot mobilos sakarus, un viens no telefoniem tobrīd zvanīja Fonsekas jakas kabatā.

      Gvards izvilka telefonu, ieraudzījis zvanītāja vārdu, dziļi ievilka elpu un atbildēja uz zvanu.

      – Ambra Vidala atrodas drošībā, – viņš paziņoja.

      Lengdona skatiens pievērsās satrauktajai sievietei. Abu acis sastapās un vēl labu brīdi nenovērsās. Tad Lengdons izdzirdēja radioaustiņās Vinstonu čukstam:

      – Profesor, Ambra Vidala lieliski zina, kā Luiss Avila nonāca viesu sarakstā. Viņa šo vārdu tur ierakstīja pati.

      Tikai pēc īsa brīža Lengdons aptvēra, ko nupat bija dzirdējis. "Ambra Vidala pati ierakstījusi slepkavas vārdu viesu sarakstā? Un nu viņa melo?" Iekams Lengdons bija paguvis līdz galam saprast, ko tas nozīmē, Fonseka jau sniedza savu mobilo telefonu Ambrai.

      Aģents paskaidroja:

      – Ar jums vēlas runāt dons Huljans.

      Ambra šķita gandrīz vai riebumā novēršamies no telefona.

      – Pasakiet viņam, ka man nekas nekaiš, – viņa atteica. – Es pati pēc neilga laika viņam piezvanīšu.

      Apsarga sejā parādījās milzīga neticība. Ar plaukstu aizklājis telefonu, viņš čukstus uzrunāja Ambru:

      – Viņa augstība dons Huljans, princis, pieprasa, lai…

      – Man vienalga, ka tas ir princis, – viņa atcirta. – Ja viņš grib kļūt par manu vīru, viņam būs jāiemācās netraucēt mani gauži nepiemērotos brīžos. Es nupat kļuvu par slepkavības liecinieci, un man ir vajadzīgs laiks, lai atjēgtos! Pasakiet, ka es viņam drīz piezvanīšu.

      Fonseka cieši skatījās uz sievieti. Viņa acīs pazibēja kaut kas līdzīgs nicinājumam. Tad viņš pagriezās un pagāja tālāk, lai netraucēti pabeigtu sarunu.

      Pēc šīs neparastās vārdu apmaiņas Lengdonam bija atklājies neliels noslēpums. "Ambra Vidala ir saderinājusies ar Spānijas princi Huljanu! Tad tāpēc visi pret viņu izturas kā pret slavenību!" Tādējādi kļuva skaidrs, kāpēc te atradās Karaliskā gvarde, kaut arī tas nekādi nevarēja izskaidrot viņas atteikšanos runāt ar līgavaini. "Ja princis to visu ir redzējis televīzijā, tad noteikti ir noraizējies līdz nāvei."

      Gandrīz tai pašā mirklī Lengdonam prātā iešāvās vēl viena – daudz drūmāka – atklāsme.

      "Ak Dievs…. Ambra Vidala ir saistīta ar Madrides Karaļa pili."

      Šāda negaidīta sakritība uzdzina viņam saltas trīsas. Viņš atkal atcerējās draudīgo balss ziņu, ko Edmonds bija saņēmis no bīskapa Valdespino.

      Divdesmit ceturtā nodaļa

      Almudenas katedrālē, divsimt jardu attālumā no Karaļa pils Madridē, bīskaps Valdespino uz mirkli aizturēja elpu. Viņš joprojām bija ģērbies savā ceremoniālajā ietērpā un sēdēja kabinetā pie portatīvā datora, nespēdams novērsties no pārraides par notikumiem Bilbao.

      “Par tiem vēstīs visos plašsaziņas līdzekļos.”

      Ciktāl varēja manīt, pasaules plašsaziņas līdzekļi jau bija sākuši trakot. Lielākie ziņu dienesti bija sapulcinājuši zinātnes un reliģijas lietpratējus, lai izteiktu minējumus par Kirša prezentāciju, bet visi pārējie tikmēr dalījās hipotēzēs par to, kurš un kāpēc noslepkavoja Edmondu Kiršu. Šķiet, žurnālisti bija vienisprātis – kāds ir nāvīgi nopietni apņēmies parūpēties, lai neviens nekad neuzzinātu par Kirša atklājumu.

      Labu brīdi apdomājies, Valdespino paņēma savu mobilo telefonu un kādam piezvanīja.

      Kevs atsaucās jau pēc pirmā signāla.

      – Briesmīgi! – Rabīns gandrīz spiedza. – Es visu skatījos televīzijā! Mums nekavējoties jāvēršas pie varas iestādēm un jāizstāsta viss, ko mēs zinām!

      – Rabīn, – Valdespino savaldīgi atbildēja, – arī es uzskatu, ka tas ir šausminošs СКАЧАТЬ