Vasaras saldais skūpsts. Sofija Gana

Чтение книги онлайн.

СКАЧАТЬ atslēgas ir no turienes. Pirmā ir no parādes durvīm. Otrā ir kādai kastei. Tā atrodas garāžā, uz augšējā plaukta aizmugurējā labajā stūrī. Tā ir neliela kaste, līdzīga kurpju kastei, no sarkana sarūsējuša metāla. Tur ir divas tādas kastes, bet Tu sapratīsi, ka esi uzgājis pareizo, ja atslēga derēs.

      Iznīcini šo kasti, Mik. Es uzticos Tev un zinu, ka Tu to izdarīsi. Nekādā gadījumā nepieļauj, lai par kasti uzzina mana māsa, nedz arī par to, kas tur iekšā. Vai vari to paveikt manā labā, veco zēn? Galu galā Tu man esi parādā par Fallūdžu, vai nav tiesa?

      Parūpējies par visu,

TTAVS DRAUGS VALTS

      Tu man esi parādā…

      Mēnešiem ilgi guļot armijas hospitālī Vācijā, pēc tam vēl vienā Santamonikā, Mikam nebija nekādu iespēju izpildīt Valta pēdējo vēlēšanos. Pēc tam, kad viņa ķermenis beigu beigās bija sadziedēts, viņš ignorēja Valta lūgumu, viņa māsas vēstules, viņas zvanus un atstātās ziņas, kamēr nebija savedis kārtībā pats savu galvu. Viņš nespēja saprast Valta vēstuli, un, atklāti sakot, viņam bija pietiekami daudz citu problēmu, ar kurām jātiek galā. Cita cilvēka noslēpumu šķetināšana ne tuvu nebija pirmajā vietā. Galu galā, kāpēc Valts to bija uzticējis viņam? Kāpēc nebija palūdzis kādu savu bērnības draugu parūpēties par šo kasti? Kāpēc Valts nebija palūdzis kādu citu puisi no viņu apakšvienības, kādu, kuram viņš patiešām patika? Kas kastē tāds, kas ir mājas vērts? Kāpēc Valts uzskatīja, ka Miks viņam ir parādā? Vai tā tiešām bija? Jautājumi kopā ar atbildēm bija apglabāti kara netīrumos un atmiņu dūmakā, no kuras bija palikušas pāri sīkas drumslas.

      Viņam nudien vajadzēja atbildēt vismaz uz vienu no Valta māsas vēstulēm. Taču Miks nekad nedomāja, ka viņam nāksies turēt Valtu pie vārda un izmantot viņa piesolīto.

      Nu, te nu viņš tagad bija, piecdesmit pēdu attālumā no tā, lai atrisinātu vismaz daļu noslēpuma. Izpildot šo Valta uzdevumu, viņš kaut kādā veidā būs nopelnījis māju.

      Bet kādā veidā?

      Par spīti ārkārtīgi spēcīgajiem, nežēlīgajiem saules stariem, vīrieša āda šķita vēsa un mitra.

      Ko, pie velna, viņš atradīs tajā garāžā?

      Gaišā dienas laikā viņš iedomājās sarūsējušu, nobružātu kasti, kas piebāzta ar netīru naudu, narkotikām vai ieročiem, varbūt pat ar munīciju. Taču piķa melnā tumsā, trijos naktī, viņš iztēlojās lādi, ko klāj bieza rūsas kārta, it kā tā kādu laiku būtu gulējusi okeāna dibenā. Vai vēl ļaunāk, gara acīm viņš bija redzējis, ka to klāj asiņaini pirkstu nospiedumi. Sliktās dienās viņš izfantazēja, ka šī kaste ir pietiekami liela, lai tajā glabātos cilvēka galvaskauss. Vēl sliktākās dienās tā viņam šķita pietiekami maza, lai tur būtu paslēpts viens vienīgs nocirsts pirksts.

      Ko Valts ir izdarījis? Kāpēc Miks ir atbildīgs par to, lai pasargātu Valta māsu no tā, ko Valts ir izdarījis? Vai Valta māsa ir tik trausla, ka nespēj tikt pāri brāļa noslēpumiem? Pirmajās vēstulēs viņa tiešām radīja iespaidu par trauslumu. Bet, laikam ritot, viņas valoda kļuva skarbāka, viņas lēmums noteiktāks, līdz viņa beidzot bija paziņojusi – vai nu Miks viņai atbild uzreiz, vai arī lai iet ellē.

      Esi sveicināts ellē.

      Miks cerēja, ka Valta māsa nedzīvo šajā mājā. Ideālajā pasaulē viņa būtu to izīrējusi kādai laimīgai puķu un tauriņu sieviņai, kurai izrādītos astoņdesmit septiņi gadi, kura būtu kurla, pusakla un tā vai citādi jau grasītos pārcelties uz pansionātu.

      Vairs nekādas vilcināšanās. Miks sāka virzīties uz šķūņa pusi.

      Tad apstājās.

      Kaut kas nočabēja sakņu dārzā – apmēram trīsdesmit pēdas uz dienvidrietumiem.

      Viņš sastinga, jau tāpat aukstie sviedri, kas klāja ādu, pārvērtās ledū. Šīs Nomales ziemeļu daļā snaiperu nav. Viņš zināja, ka nedrīkst civilajā dzīvē reaģēt tā, kā tas būtu kaujas laukā. Viņš mēģināja sevi ātri pierunāt atkāpties no tik pazīstamās klintsradzes.

      Taču tas neiedarbojās. Matiņi, kas bija sacēlušies stāvus uz viņa skausta, liecināja par to, ka salātos neslēpjas trusis. Kāds viņu vēro. Vēl kāds, neskaitot bārdaino māla skulptūru margrietiņās un veselu spoku armiju, kas viņam atgādināja par šausmām, kuras var slēpties šādas mazas, kārtīgas mājiņas iekšienē.

      Tu nevari te tā sēdēt atklātā vietā un gaidīt, kad kāds tev ielaidīs lodi smadzenēs.

      Miks ievilka dziļu elpu. Viņš bija veltījis krietnu gadu tam, lai savestu kārtībā savu galvu, pēc tiem mokpilnajiem mēnešiem, kuros tika salikts kopā viņa ķermenis. Viņš zināja, ko nozīmē zaudēt savaldīšanos, un viņš zināja, kā tikt ar to galā. Viņš bija ticis tam pāri.

      Viņš platiem soļiem šķērsoja zālienu un devās sakņu dārza virzienā.

      Virs augiem parādījās smieklīga rozā salmu cepure, tad pazuda.

      Miks apstājās pie zaļu pupiņu rindas, kas bija apvijušās mietiņiem piesietam auklu tīklam. Pupiņas gluži kā privātuma aizslietnis karājās starp viņu un neliela auguma sievieti, kas bija notupusies aiz tomātiem.

      Miks nokremšļojās: – Labdien.

      – Ak! Labdien. – Sieviete piecēlās, nervozi slaucīdama plaukstas gar džinsa šortiem, it kā tikai nupat būtu Miku pamanījusi. Viņa noņēma platmali, un sarkano matu eksplozija lika vīrietim atsprāgt atpakaļ.

      Miks centās izlikties aukstasinīgs, bet viņš tāds nejutās.

      Viņš stāvēja aci pret aci ar Valtu.

      Ne jau ar Valtu. Valta vairs nav. Taču sarkanmatainā sieviete izskatījās tieši tāpat kā Valts, ja vien Valtam būtu bijis tik satriecošs augums. Viņai bija tādi paši mati ugunssarkanā krāsā. Tāds pats mazs, strups deguntiņš, kas gandrīz vai pazuda vasarraibumu jūrā. Tieši tāpat kā Valtam, viņas vasarraibumi tik ideāli saskanēja ar vara brūnajām acīm, ka radās iespaids – simtiem raibumiņu noslīdējuši no smalkā deguntiņa un pārplūdinājuši viņas acu varavīksnenes.

      – Vai jūs esat apmaldījies? Jums nepieciešamas norādes? – viņa vaicāja, bet mundrums likās nedaudz pārspīlēts, lai izklausītos normāli. Par spīti pūliņiem, viņas balss aizlūza. Vienā rokā viņa turēja zaļu tomātu, bet otrā – grozu, kas bija apsiets ar oranžu lakatiņu.

      Fakts numur viens: viņa neapšaubāmi ir Valta māsa – varbūt pat viņa dvīne.

      Fakts numur divi: viņa novāc dārzeņus, kas nozīmē, ka viņa šeit dzīvo.

      Fakts numur trīs: viņa noteikti Miku kādu brīdi vērojusi, kas nozīmē, ka gribēja no viņa izvairīties.

      Fakts numur četri: viņa ir ellīgi seksīga.

      Miks ignorēja faktu numur četri. Tas neattiecas uz šo gadījumu. Iekšā un ārā. Precīzs uzlidojums.

СКАЧАТЬ