Lielie mazie meli. Laiena Moriartija

Чтение книги онлайн.

      – Izvēlies tikai labos puišus, Kloī! – Medelaina pēc mirkļa paziņoja. – Tādus kā tētis. Te tev būs bezmaksas padoms: slikti puiši nevienam nepasniedz kafiju gultā.

      – Ko tu tur vāvuļo, sieviete? – Kloī nopūtās. Šo teikumu viņa bija iemācījusies no sava tēva un prata nevainojami atdarināt viņa garlaikoto toni. Pirmajā reizē, kad viņa to izdarīja, vecāki bija pieļāvuši kļūdu un pasmējušies, un tagad Kloī vairs nespēja rimties. Viņa atkārtoja šo frāzi pietiekami bieži un tieši īstajā brīdī. Nesmieties par to gluži vienkārši nebija iespējams.

      Šoreiz Medelainai izdevās saglabāt nopietnību. Kloī pēdējā laikā balansēja uz burvīguma un apnicīguma robežas.

      Droši vien to varēja sacīt arī par pašu Medelainu.

      Pie luksofora sarkanās gaismas Medelaina apstājās aiz mazā, zilā Mitsubishi. Jaunā autovadītāja joprojām pētīja savu mobilo telefonu. Medelaina sparīgi pasignalizēja. Varēja manīt, ka autovadītāja palūkojas atpakaļskata spogulī, bet visi pasažieri sāka staipīt kaklus, lai saredzētu, kas notiek.

      – Noliec telefonu! – Medelaina uzkliedza, ar pirkstu bakstīdama plaukstā, it kā rakstītu īsziņu. – Tas ir nelikumīgi! Tas ir bīstami!

      Meitene parādīja viņai klasisko žestu – izstieptu vidējo pirkstu.

      – Tā! – Medelaina pavilka rokas bremzi un ieslēdza avārijas ugunis.

      – Ko tu dari? – Kloī noprasīja.

      Medelaina atsprādzēja drošības jostu un atgrūda vaļā automašīnas durvis.

      – Bet mums taču jābrauc uz pasākumu! – Kloī panikā sauca. – Mēs nokavēsim! Gatavais posts!

      Vārdi “gatavais posts” bija ņemti no bērnu grāmatas, kas savulaik tika lasīta priekšā mazajam Fredam. Tagad tos izmantoja visa ģimene. Šo izteicienu lietoja pat Medelainas vecāki un dažas viņas draudzenes. Tā bija ļoti lipīga frāze.

      – Neuztraucies, – Medelaina paziņoja. – Tas būs ātri. Es izglābšu to jauniešu dzīvības.

      Ar savām jaunajām augstpapēžu kurpēm braši piesoļojusi pie meitenes automašīnas, viņa pieklauvēja pie loga.

      Logs noslīdēja lejup, un autovadītājas neskaidri saskatāmais apveids pārvērtās par īstu, jaunu, bālu meiteni ar spīdīgu riņķīti degunā un nemākulīgi uzkrāsotām, salipušām skropstām.

      Viņa skatījās uz Medelainu vienlīdz uzbrūkoši un bailīgi.

      – Ko jums vajag? – Meitene joprojām nevērīgi turēja savu mobilo telefonu kreisajā rokā.

      – Liec nost to telefonu! Gan tu, gan tavi draugi var aiziet bojā! – Tieši tādā pašā tonī Medelaina mēdza runāt ar Kloī, kad viņa bija izdarījusi kādu milzīgu nedarbu. Pastiepusi roku, Medelaina paķēra telefonu un pameta otrai meitenei pasažieru puses sēdeklī, kura pārsteigumā bija iepletusi muti. – Skaidrs? Vienkārši vairs nedari tā!

      Iedama atpakaļ uz savu automašīnu, viņa varēja dzirdēt smieklu šaltis. Tas nekas. Viņa jutās patīkami uzmundrināta. Aiz viņas automašīnas piebrauca vēl kāda. Medelaina atvainodamās pamāja un steidzās atkal ieņemt savu vietu, kamēr vēl luksoforā nebija iedegusies zaļā gaisma.

      Viņas potīte sagriezās. Vēl vienubrīd tā bija darījusi visu, ko potītei pieklājas darīt, bet jau nākamajā mirklī tā izgriezās biedējoši greizi. Medelaina smagi novēlās uz sāniem. Gatavais posts!