Kaisle zem Tasmānijas debesīm. Kimberlija Frīmena

Чтение книги онлайн.

СКАЧАТЬ viņam jāpasaka. – Doktora balss atmaiga. – Tev tur ir bērns, meitenīt. Viņš vai viņa tur atrodas jau kādus trīs mēnešus. Spontānā aborta iespēja ir pavisam niecīga. Vai tu saproti, ko es saku? Atkāpšanās nav iespējama. Tev viņam jāpasaka.

      Bītija saspieda kāju pirkstus kurpēs.

      – Viņš ir precējies, – viņa nomurmināja.

      Doktors Makenzijs saknieba lūpas, un viņa bārdā parādījās divas dziļas rievas.

      – Skaidrs.

      – Vai man tik un tā vajadzētu viņam pateikt?

      – Meitenīt, tev nav citas iespējas.

      Ārpusē mākoņi bija atkāpušies un lietus kļuvis rāmāks. Bītija atgriezās Kamillas veikalā, gatava atvainoties Entonijai, izdomāt aizbildinājumus, kaut kā paturēt savu darbu. Šis nebija īstais laiks to zaudēt. Visi runāja par “krīzi”, un pat lielie kuģniecības uzņēmumi izturējās piesardzīgi, pieņemot cilvēkus darbā. Bītija zināja, ka viņai nāksies lūgties. Viņa piezvanīja pie durvīm un piegāja pie erkera loga, lai ielūkotos iekšā. Entonija iznāca no apakšstāva pielaikošanas telpām. Ieraugot Bītiju, viņas seja savilkās ņirdzīgā smīnā.

      Entonija pavēra durvis nelielā spraugā.

      – Kas ir?

      – Es gribēju atvainoties, es…

      – Tu izskaties pēc izmirkuša kaķa. Nevēlos redzēt savā veikalā tādas kā tu, Bītija Blakslenda. Man ir jādomā par savu reputāciju.

      – Es iešu mājās pārģērbties un tūlīt atgriezīšos, – Bītija noteica, apzinādamās, ka izklausās bezcerīgi izmisusi.

      – Pārģērbties? Tu vari pārvilkt drēbes, taču nevari mainīt sevi. Lēdija Mirjama man norādīja uz to, kas atradās turpat acu priekšā. Tu esi stāvoklī. Un pat neesi precējusies. Klīst baumas, ka tu pinies ar Henriju Makonelu. Vai tas ir viņa bērns? Zini, viņam ir sieva.

      – Lūdzu, Entonij, – Bītija izmisumā lūdzās. – Es nespēšu iztikt bez algas. Mana ģimene ir…

      – Par to tev vajadzēja domāt agrāk, kamēr vēl nebiji iekūlusies nelaimē. Ducis meiteņu katru dienu man lūdzas darbu, un neviena no viņām nav stāvoklī. Man nebūs grūti izvēlēties. Kāpēc lai es gribētu paturēt tevi?

      – Lūdzu… Lūdzu!

      – Lēdija Mirjama skaidri izteicās, ka viņa neatgriezīsies, ja tu te paliksi. Man jādomā par savu veikalu.

      Bītija ar grūtībām norija siekalas. Viņa acīmredzot izskatījās ļoti nelaimīga, jo uz mirkli Entonija atmaiga.

      – Man ļoti žēl, bērns. – Viņas balss bija klusa, un viņa neskatījās Bītijai acīs. – Taču tu nedrīksti spert kāju manā veikalā. – Tad viņa aizvēra durvis.

      Trešā nodaļa

      Ieelpot, izelpot.

      Bītija stāvēja uz ielas pie kluba. Šovakar viņa grasījās pavēstīt Henrijam. Viņas elpa veidoja vieglu garaiņu mākonīti pie lūpām. Pakrūte sažņaudzās aiz satraukuma. Viņa centās saprast, kāpēc tā baidās. Henrijs viņu mīl, viņš pats tā bija teicis. Viņš to nepametīs. Viņš nedusmosies… vai ne? Bītija bija krāsojusies īpaši rūpīgi, padarīdama acis tumšas un maigas, lūpas sarkanas un izteiktas. Ja viņa būs pietiekoši skaista, tad Henrijs izturēsies laipni pret viņu. Pažēlos viņu.

      Un tomēr, kā viņa bija tikusi līdz šejienei, alkstot pēc žēlastības? Bītija allaž bija lepojusies ar saviem godkārīgajiem sapņiem, skaļajiem smiekliem, pārdrošo nevērību. Stāvēdama uz ielas, starp ceptas gaļas un cigarešu dūmu aromātiem, kas plūda no restorāna, viņa ar šausmām saprata, ka tā visa bijusi tikai izrādīšanās, bērnišķīgas iedomas. Viņai bija vienkāršāk runāt par saviem lielajiem plāniem nekā kaut ko darīt šajā sakarībā. Bija viegli turēt līdzi Koras dzēlīgajām asprātībām un nekaunīgajai pašapziņai, izdzerot galonu alkohola. Taču patiesībā viņa bija neizturami vājas mātes un muļķīgi ideālistiska tēva neveikli kārnā un nabadzīgā meita. Bītija to saprata ar tādu skaidrību, ka tā viņai gandrīz lika pagriezties un bēgt.

      Tomēr viņa to nedarīja. Jo tagad vajadzēja rūpēties ne tikai par sevi vien. Bērnam, kura pirmos vieglos pieskārienus viņa bija šorīt sajutusi, bija vajadzīgs tēvs.

      Pirmais pakāpiens bija visgrūtākais. Pēc tam viņa sajuta pazīstamo cigāru smaržu, sadzirdēja pazīstamos smieklus – šovakar tie izklausījās skaļāki nekā parasti – un devās uz to pusi. Sirds likās pārāk liela, lai ietilptu krūtīs. Viņa pateiks Henrijam, visu atklās. Un tad… lai kā kauliņi sakritīs, tie tomēr kritīs.

      Bītija nebija rēķinājusies ar ballīti.

      Klubs bija pilns līdz ūkai. Transparenti bija novilkti no vienas sienas līdz otrai, bīstami tuvu kamīnam. Kāršu galds bija nozudis, un tā vietā atradās garš ēdamgalds, kas izrādījās nokrauts ar ēdamo. Bītija aši samirkšķināja acis, meklēdama telpā Henriju. Viņa negribēja runāt ne ar vienu citu. Viņas lūpas bija gatavas pateikt tikai vienu: “Henrij, es esmu stāvoklī.” Taču Henrijs nekur nebija manāms.

      – Nāc iekšā, nāc iekšā, Bītij! – Tas bija Tedijs Vailders savās platajās studenta biksēs un adītajā džemperī. Viņa vaigi bija sarkani un spīdīgi. – Šī ir atvadu ballīte. Tev jāstājas pie bāra, tūlīt pat.

      – Atvadu? – Bītijas sirds salēcās. Henrijs devās projām.

      Bēga projām ar savu īru vilkusuni. – Kurš aizbrauc?

      – Neraizējies, neviens, kas tev patiktu, – Tedijs noteica, smieklos iespurgdamies. – Mans brālis Billijs. Viņš atstāj pilsētu. Parīt kāpj uz kuģa, lai dotos uz Austrāliju.

      Tad uzradās Kora un saņēma Bītijas plaukstu savā vēsajā un baltajā rokā un aizvilka viņu pie bāra, pārkliegdama no gramofona nākošo skaļo džeza mūziku.

      – Vai tu dzirdēji? Billijs brauc projām! – Kora tik tikko spēja valdīt priecīgu satraukumu. Viņa necieta Billiju. Vairums cilvēku viņu necieta. Viņš bija neprognozējams, rupjš, godkārīgs. Klīda baumas, ka viņš esot sasities kopā ar ielu bandu, smēķējot opiju un izmantojot prostitūtas. Bītija tā arī netika gudra, cik daudz no tā visa bija patiesība.

      Tedijs metās projām, saukdams kaut ko citam draugam, kamēr Bītija saķēra Koru aiz rokas.

      – Kur ir Henrijs? Man ar viņu jārunā.

      – Viņš vēl nav ieradies. Cigareti?

      Bītija papurināja galvu, taču Kora aizkūpināja, izslējusi zodu, lai izrādītu savu eleganto balto kaklu.

      – Redzi, Billijs nonācis izmeklētāju redzeslokā par skaitļu sagrozīšanu uzņēmumā.

      Bītija atkal pievērsa uzmanību Korai šeit un tagad. СКАЧАТЬ