Kurš no klasesbiedriem esi tu? Saziņas noslēpumi ar vienaudžiem. Edgars Auziņš
Чтение книги онлайн.
Читать онлайн книгу Kurš no klasesbiedriem esi tu? Saziņas noslēpumi ar vienaudžiem - Edgars Auziņš страница 5
Название: Kurš no klasesbiedriem esi tu? Saziņas noslēpumi ar vienaudžiem
Автор: Edgars Auziņš
Издательство: Автор
isbn:
isbn:
Būt stipram nenozīmē būt agresīvam. Būt stipram nozīmē būt pārliecinātam par sevi, neapvainoties un aizsargāt vājos.
Bet šeit ir vēl viens interesants fakts.
Ja, pieņemsim, mēs savācam 30 līderus un ievietojam tos ierobežotā telpā, tad…
Varētu domāt, ka vadītāji uzreiz apvienotos un sāktu domāt par kādu kopīgu ideju. Bet nē! Pavisam drīz līderu vidū izcelsies līderi, vidējie, peles un izstumtie.
Ja savāksi 30 nepiederošos, drīz notiks tas pats. Viņu vidū būs vadītāji, vidējie zemnieki, peles un atstumtie. Tas ir, neatkarīgi no tā, kur un no kā tiek veidota grupa, hierarhija nekavējoties ķeras pie lietas, sadalot šo grupu mums jau zināmās apakšgrupās.
Labas ziņas:
Cilvēks, kurš vienā komandā ieņem vienu no zemākajiem pakāpieniem, var būt līderis citā.
Un otrādi. (Šīs vairs nav labas ziņas.)
Bet kopumā,vairums cilvēku ieņem pozīciju starp dažiem līderiem un dažiem atstumtajiem.
Un vēl divas ziņas: viena laba, otra ne tik laba.
Labi:
Tas vai cits solis komandas biedram nav piešķirts uz visiem laikiem. Tāpēc, ja atrodaties uz kāda no zemākajiem pakāpieniem, tas nenozīmē, ka jums tur būs jāpaliek līdz skolas beigšanai vai pat visu mūžu. Tas irpat no zemākā pakāpiena var uzkāpt uz augšu. Un pat līdz augšējam. Būtu vēlme!
Nav ļoti labs:
Tas vai cits solis komandas biedram nav piešķirts uz visiem laikiem.
Atkal, ja atrodaties pašā augstākā pakāpiena, tas nenozīmē, ka jums būs jāguļ uz lauriem līdz skolas beigšanai vai pat visas dzīves garumā.
No tā var noslīdēt uz leju. Un ļoti ātri. Tāpat kā šajā smieklīgajā stāstā.
Seryozha savā klasē bija cienījama persona, jo viņš bija spēcīgākais. Un to apstiprināja atzīme fiziskajā izglītībā – nemainīgs A pluss.
Visi vērsās pēc padoma pie Serjožas. Piemēram, ko darīt ar dienasgrāmatu, kurā parādās divnieks? Kā ar skolotāju, kas viņam iedeva sliktu atzīmi? Kā ir ar vecākiem, kuri nepērk datoru? Kā ar Serebertsevu?
Un Seryozha vienmēr labprāt sniedza bezmaksas padomu. Piemēram, izšķīdiniet dienasgrāmatu Pepsi-Colā, lai vecāki nesaslimtu ar cūciņu, pagrūdiet Serebercevu, kā parasti, tā, lai tas grab, un piparojiet skolotāja kabatlakatiņu un ielieciet kaktusu viņa mēteļa piedurknē.
Tad Seryozha pierada un pārstāja baudīt savu stāvokli. Tad viņš rakstīja: "Es nedodu bezmaksas padomu." Un viņš piekāra zīmi uz krūtīm.
Bet neviens nevarēja iztikt bez Serjožas padoma. Viņi nopūtās, kurnēja un, ko lai dara, sāka maksāt. Nevienam nebija naudas – sāka maksāt sviestmaizes.
Serjoža ēda sviestmaizes, ēda, ēda, ēda, un pēc trim mēnešiem viņš pieņēmās tik daudz svarā, ka varēja ne tikai uzlēkt divdesmit metru augstumā, bet pat nevarēja piecelties no grīdas.
Viņi sāka piešķirt Serjožai sliktu atzīmi fiziskajā izglītībā. Neatkarīgi no tā, cik daudz viņš kliedza: "Vai tu mani neatpazīsti, vai kā?!" Tas esmu es, Serjoža! – viņi tomēr iedeva divas atzīmes.
Un tad notika nelabojamais – Zubovs Serjozu nosauca par dirižabli. Serjoža gribēja iesist Zubovam, taču viņš nevarēja pacelt atgūto kāju.
Kopš tā laika Serjoža vairs netika cienīts, un, protams, neviens vairs negriezās pēc padoma.
Artūrs Givargizovs. “Izcilā zaudētāja piezīmes”
Esmu pārliecināts, ka jūs jau esat izdomājuši, uz kāda soļa jūs esat. Padomājiet par to: vai tas jums ir piemērots vai vēlaties kaut ko vairāk… prestižāku? Ja pēdējais, tad jums vienkārši jāizlasa šī grāmata līdz beigām. Galu galā amatieru priekšnesumi bez pamatzināšanu trūkuma var nodarīt tikai ļaunu. Labākajā gadījumā tas novedīs pie vērtīgā laika zaudēšanas. Tāpat kā šie zēni.
Mēs sēdējām uz upes
Ar garu makšķeri rokā.
Koļa visu rītu sauca zivi:
– Ziedi,
Padoms-padoms-padoms!
Bet ne zivis, ne vēžveidīgie
Uz āķa neķērās.
"Nu tad," es saku, "
Jūs mēģināt "oink-oink-oink".
– Hryu-hryu-hryu! —
Tukšs āķis.
– Kis-kiss-kiss! —
Atkal klusums.
– Ūū,
Aiziet aiziet aiziet! —
Nē, es neko neredzu!
Pat neliela kļūda
Esam sajūsmā…
Kas zināja, kas bija uz āķa
Vai vienkārši vajag tārpu?
Georgijs Graubins
Noteikums Nr. 1, tas ir arī viens no galvenajiem:
Neatkarīgi no tā, kādā līmenī tu esi, tev vienkārši IR labi jāmācās!
Kad es runāju par labu studentu, es nedomāju, ka jums bija jābūt izcilam studentam. Daudz svarīgāk ir pilnībā izmantot to, kas jums ir dots no dabas. Katram cilvēkam ir savs akcents. Pieņemsim, ka jūs tik tikko sasniedzat četriniekus, bet jums ir zelta rokas. Parastie priekšmeti jūs neinteresē tik ļoti kā, piemēram, darba stunda. Šeit jūs varat parādīt savas prasmes! Izgrebt kādu detaļu, filigrāni izgriezt kaut ko no saplākšņa – tas ir jūsu. Tāpēc esiet labāks šajā jomā! Varbūt no jums izdosies izcils virpotājs vai galdnieks. Strādnieku nepietiek, tavas prasmes noderēs. Un, kad tavi klasesbiedri redzēs, ka tu vari to, ko citi nespēj, tu noteikti pieaugsi viņu acīs.
Paies laiks, un, iespējams, pašreizējais izcilnieks, kurš kļūs par zinātņu doktoru, lūgs jums palīdzēt viņam rūpnīcā veikt tehnisko eksperimentu viņa zinātniskajam darbam. Un jūs lūgsit viņam padomu jūsu meitai, kura gatavojas stāties viņa fakultātē. Un katram būs savs bizness.
Un visi ir laimīgi.
Vai varbūt tā. Šķiet, ka jūs СКАЧАТЬ