Informācijas loģiskās vērtības. Juris Vīksna

Чтение книги онлайн.

СКАЧАТЬ pārspīlējumi/nekopotence/ne adekvātums/haoss/ nenoteiktība/ļaunums/negatīvisms, kuri destabilizē sistēmas to sabalansētās sinhronizētās adekvātās nu jau dažādu potenciālu sistēmu vērtību asinhronās vērtības, sinhronas jēgas sistēmās. Starta primāro substances sinhrono harmoniju nomaina asinhrono vērtību potenciālu kombinācijas, bet atkal sinhronizētas sistēmas savstarpēji atkarīgā relatīvā eksistences jēgā. Relativitātes esamību dot atšķirīgi pozīciju potenciālu eksistence realitātē, kuru īpašību stāvoklis nes un noformē relativitātes esamības dinamikas likumu. Pēc definīcijas -ideāla harmonija ir pretrunīgu/dažādu pozīciju vērtību neesamība visā un ar to saistītās sistēmās.

      Simetrijā ir primārā Esamības Starta bāze-nemainīgā bāze pirmais rašanās stāvoklis, bet asimetrija -simetrijas sinhronās izjauktās (eksplozija/inflācija) kombinācijās asimetrijā-mainīgās kombinētās vērtībā procesu dinamikā. No simetrijas uz- NE simetrijas sistēmas elementu kombināciju -tēmas jēgas neizbēgams formēšanas argumentācijas process. Simetrija -nesimetriskās sistēmas sastāvdaļa (simetrijas dinamikas rekombinācijas stāvoklis) cenšas evolūcijās procesā organizēt nosacītu simetriju sistēmā, bet tas ir nepiespējami, var līdz tikai nepilnīgai, ne ideālai simetrijai-simetrijas ilūzijai. Ir citas pakāpes loģisko vērtību simetrija. Esamībā var virzīties pretī simetrijas stāvoklim reāli un abstrakti, bet to nekad nevar sasniegt, gluži kā gaismas ātrumu, vai pretēji gaismas ātruma miera stāvokli pirms Esamības eksplozijas-saistītā neiespējamības bijusī vēsturiskā būtība. Iespējama tikai ne simetrijas sistēmu sinhronizācija procesos, un to summu, sistēmas vērtības atvasinātā,,simetrija», pozīciju, pretenziju nosacīta simetrija. Starta Esamības notikums Ideāla simetrija tālāk notikumi rekombinācijā-ne simetrijā-simetrijas kontroles spēku ietekmē, ne simetrija cenšas kļūt simetriska, kaut cik tuvināties ar NE- simetrijas potenciāliem.

      Bāzes simetrijas enerģijas kontrole atkarīga kādos pozīciju stāvokļos atrodas ne simetrijas potenciāli to dinamika. Antagonismus agresīvus pretrunīgus pozīciju potenciālus sašķeļ un samazina ļaunu vērtību sistēmu-labais uzvar ļauno. Vēsturiskos hronoloģijas notikumos atgriezties nevar pat hipotētiski pat pie totālas deflācijas var tikai aktivizēt kādu vērtību, bet ne visu notikumu analogu sistēmu-pagātnes pilnīga kopija nav iespējama. Ideālā simetrijā nav dažādības, būtu monotona tikai viena pozīcija, viena kustība Esamībā, ar vienīgo pamat bāzes vērtību sistēmu, nav ar ko salīdzināt-pat hipotētiski fantāzijās nav ar ko salīdzināt, un nav kam salīdzināt. Esamības dinamikas eksistenci nodrošina Ne simetrijas bāzes mijiedarbības.

      Tiekšanās pēc pilnīga ideāla noved pie papilējumiem un novirze no adekvātas būtības, kur dominējošas pretenzijas disonansē ar reālo pretenziju pieprasījumu. Inercē bremzē, bet pārspīlējumi ar lielu potenciālu grauj sistēmas funkcijas. Pārspīlēts ideālisms ir sinonīms neiespējamībai, bet pārspīlēts materiālisms ir barjera harmonijas neiespējamībai.

      Esamības tapšanas sākuma mirkļos viss, visur bija pilnīga vienādu vērtību simetrija, enerģijas lādiņu pozīciju/ potenciālu un to dinamika sabalansēta/līdzsvars, sinhrona statiska,,dinamika’’-gandrīz iespējami pilnīgs ideāls. Esamības stāvokļa harmonija ideāla Esības harmonija. Vienas pozīcijas/potenciāla vērtības informācija, nav pretrunu, nav citu sistēmu mijiedarbības, nav pretdarbības un to notikumu negatīvu seku, citu dažādu pozīciju/potenciālu kombināciju rezultātu.

      Harmoniskas informācijas apmaiņa /piesaiste plūsmai, ir dažādi informācijas vērtību pozīcijas /lādiņi, bet informācijas apstrādes kopējā laukā ir pozitīva nesošā enerģija, kura sakārto pretrunas loģiskā sistēmā ar tās loģisko dažādu pakāpju harmonizāciju. Tapušo resursu izmantošanas iespēju pielietojums ir Ideja un tās realizācija ar izvēlēto loģiku —saprātu/zināšanām/loģistiku /ideju/ideoloģiju/politiku/Ētiku/Citu Ētiku. Ideja —izvēlēto/apzināto resursu ieslēgšana esošā vai/un topošā komplicētā sistēmā, ar vienreizēju apriti, vai ciklu ciklisku apriti, citu vērtību ieguvei, vai/un sistēmas Esamībai/funkcijām. Ideja —resursu izmantošana- ieslēgšana sistēmā, notikumu atkarības veidošana darbībām priekš uzdevumu rezultāta /mērķa. Ideja-gribas-motivācijas sinhronizācija loģiskās darbībās priekš mērķa. Ideja-informācijas/datu apstrādes plāna/darbību produkts materiālo resursu kombināciju izveidei, ar to/tās pielietojumu, izmantojamām īpašībām priekš citas sistēmas/sistēmām resursu apritei, bagātināšanai.

      Relatīvā harmonija bāze būtu- pretenziju realizācija (VAI/UN /JA/NE),to maiņa/izmaiņa- reāli (VAI/UN) abstrakti. akcentu loģiskā harmonijā/relatīvi potenciālu pozīciju loģiskā harmonija/abstraktā /fantāziju harmonija/objektīva ar resursiem uz intelekta zināšanām sistēmās veidotā harmonija/pieņēmumu iztēles loģiskā harmonija/bioķīmiskā momentu harmonija/mūsdienu tehnoloģiju virtuālā ar definētiem algoritmiem (atzīšanas savstarpējie noteikumi (laiki)) un pragmatisma/konstruktīvā sistēmu elementiem /atzinība un citu piesaisti un līdzvērtīguma atzīšanu /summas harmonija.

      Harmonijas loģiskam izpildījumam ir dažādi līmeņu iespējamie notikumu summas stāvokļi-iespējamais algoritms loģiskai harmonijai- iespējas-pretenzijas-panākumiem sistēmās, bez loģiskām eksistējošām apritē dominējošām/akcentētām pretrunām. Katram harmonijas stāvokļa mirklim ir savs tā tapšanas ceļš un metodes kuru nodrošina faktoru kopa. Viens no ceļiem uz harmoniju ir loģiskā emociju intuīcija. Katrs savā dzīves laikā noiet ceļus uz harmonijas un savas identitātes meklējumos, kur iegūtā pieredze kļūst par iegūtās jēgas piepildījuma saturu-atmiņas, personīgā vēsture ir personības EGO realizācija.

      Harmonijas vērtības loģika eksistē visos procesu notikumos, bet vai tā konkrētajā mirklī darbojas un pārņem vadību/dominanti, vai tā ir bloķēta, tas ir atkarīgs no daudziem citas loģikas loģiskajiem faktoriem. Notikumu ievirze harmoniskā gultnē dot pretrunu izlādi/sinhronizāciju, faktiski empātija-harmonija ir jēgas nodrošinātāja, jo dabiskais harmonijas pieprasījums ir- visa, visur, visiem sākuma pamats, tapšanas primārais atmiņas stāvoklis, pirmās starta tīrās enerģijas sākuma Esamības,,EGO» identitāte, empātija abstrakta informatīva piesliekšanās esamības uzbūves bāzes starta konstantai jēgai-emocionālam pacilātam stāvoklim-viss-visur ir sakārtots pareizi un ir pilnīga kārtība mierīgā pulsācijas vienotā nesošā frekvencē.

      Pēc notikušiem pārvērtību procesiem, enerģija vairs nevar atriesties starta /sākuma izejas stāvolī (notikuši pārvērtību procesi), bet tikai jau ar esošajām notikušajām mijiedarbību pārvērtībām ar esošiem pozīciju potenciāliem sinhronizēties nosacīti sistēmās. Tuvināties/iegūt bijušo ideālu pilnīgu/daļēju harmoniju var jau tikai abstraktā formātā, kas ir iespējams un notiek mākslas pasaulē —simulētā/cita mantotā transformāciju harmonija realitātes laika mirkļos. Esamības harmonijas kopības matērijas/enerģijas/sistēmu vienotā emocionāla plūsma-empātija (emociju saslēgšanās ar vienotu atslēgu) -jēgas būtības augstākā virsotne, bet realitātes sistēmu sinhronizācijas izpildījumā-dažādu vērtību sistēmu saplūšana viena vienota ritma darbībās-viena nesošās enerģijas frekvence visai informācijai un tās loģikai.

      Loģiskais ceļš iet cauri sistēmu pretrunām ar disharmoniju, atpakaļ (spēka disharmonijas potenciāli sabrūk) virzienā uz savstarpējo miera sinhroni vienoto pulsācijas ritmu-sakārtotu idejās /darbībās harmoniju. Harmonija savā dinamikā ir trausla kuru viegli izārda disharmonijas informācijas nesēji ar saviem uzlādētajiem negatīvajiem potenciāliem.

      Primāri harmonija dinamikā noformējas dažādos resursa pozīciju izkārtojuma potenciālos, kur mijiedarbību diktē pamat spēku summa kura СКАЧАТЬ