Informācijas loģiskās vērtības. Juris Vīksna

Чтение книги онлайн.

      Kas ir īstenība-viss kas eksistē/eksistēja iespējamā īstenība, to ko var izveidot uz dabas un informācijas zināšanu objektīvajiem likumiem/abstraktā īstenība, kura var kombinēt virtuāli, bet reāli tā nedarbosies, tikai tās daži elementi atsevišķā atdalītā/autonomā sistēmā. Īstenība ir notikušais/esošais un iespējamais. Katru loģisko vērtību var un tiek novērtēta ar citu/citām relatīvām loģiskām vērtībām kuras veido- vērtību relatīvo summu.

      Ir bāzes informācijas konstantās vērtības/procesu vadības informācijas loģiskās vērtības/mainīgās palīg vērtības/iegūtās tīrās vērtības/piemaisījumu informācijas vērtības.

      Lai risinātu problēmu tā ir jādefinē un jāapzina tās risinājuma dažādas versijas/scenāriji kuri formējas analīzes procesā. Katrai problēmai ir tās adekvātais loģiskais risinājuma loģiskais ceļš, lai panāktu pilnīgu vai tās daļēju risinājumu, vai to atliktu, kad noformēsies vajadzīgie nosacījumi/faktori.

      Lai iegūtu/noformētu vajadzīgo loģiskās informācijas vērtību ir nepieciešams iegūts/esošs informācijas sagatavju izejmateriāls, kurš tālāk tiek apstrādāts/kombinēts noteikta formāta loģiskajos algoritmos kuri piešķir informācijai tās konstruētās īpašības priekš izplatīšanas-, mērķim vai autonomas izlietošanas. Informācijas kombinēšana ir sava veida puzle/vitrāža kur manipulācijās ar informāciju tiek salikts informācijas zīmju izvietojuma zīmējums. Informācija tiek selektīvi -mērķtiecīgi savākta/nolasīta/izlasīta/iegūta un uzskārta datu bāzēs-priekš dažādiem mērķiem, dažādos jēgas izmantošanas scenārijos.

      Loģiskais process- relatīvajos vērtībai izvēlēta/atlasīta derīga/saderīga loģiskā prizma priekš loģisko dzirnavu informācijas apstrādes tehnoloģijas. Loģiskās prizmas modulis ir metodes instruments priekš izvēlētās pozīcijas vadlīnijas un vērtējuma, novērtējuma, procesam iegūstamais vēlamais/prognozētais loģiskais izstrādes/apstrādes produktam. Loģiskais process-izvēlēto relatīvo vērtību to relatīvās saderības/atbilstības darbības definētu mērķu vai situācijas risināšana.

      Izvēloties loģiskā procesā zināmu vai/un vēl nezināmu objektīvu un subjektīvu faktoru dēļ izmantotas, ai neizmantotas relatīvo loģisko vadlīniju vērtības, notiek progresa vai regresa, vai stagnācijas process. Katra izvēlēta procesa vadlīnija tālākos soļos papildina /veido /formē procesu, atbilstoši to īpašību saderībai, loģiskām vērtību iespēju saitēm un dinamikas noturībai. Procesu attīstība ir atkarīga no jauni veidotājiem attīstības moduļiem, vai jau aprobētiem /bijušiem/esošiem apritē. Procesa kvalitāte notiek progresīvi, vai stagnācijā ar regresa tendencēm. Procesa vērtības summējas, atbilstoši iespējamai pieprasījuma kontrolei, kurš formē loģiskās jēgas pieprasījumu.

      Lai notiktu loģisks process (sistēmai loģisko darbību plāna izstrāde) ir nepieciešams apzināts un definēts/ pieņemts sistēmas jēgas vērtības kopsaucējs-jēgas (izmantošanas/pielietojuma vērtība) kopsaucējs/darbību iespējamais algoritms. Tālākos loģiskajos procesos, pēc pretenziju apzināšanas iespējām noformējas citi saistītie struktūru jēgas kopsaucēji —ilgstošie vai pagaidu vērtību/sistēmas komplektācijas iegūšanas motivācijas loģiskie kopsaucēji.

      Resursu nodrošinājums priekš loģiskās sistēmas ir /vai var būt-ideoloģisks/progresīvi loģisks/vīziju/situāciju pieprasījums/nišas pieprasījums/progresa/loģiskās loģistikas ķēdes posma pieprasījums/abstrakto pretenziju/konkurences/stabilizācijas pieprasījums/modes/tehnoloģiskais/finanšu/kultūras/politiskais.

      Resursu aprite-sistēmas vērtības pieprasījums priekš citu sistēmas vērtību darbībām/citas sistēmas resursu komplektācijās. Resursu jēgas aprite resursa aktuālā/operatīvā jēga, ir tā esamība/pieejamība noteiktā laikā, kad ir notikuma pieprasījums/vajadzība pēc tā loģisko darbību veikšanai problēmas/uzdevumu atrisināšanai.

      Iegūstot sistēmas notikumu rezultātus (realitātes vadības notikumu pieredze) citi tās vērotāji vai nākošie dalībnieki iegūst praktisku darbību algoritmus-kur /ar ko, kāpēc darbības tiek veiktas kādās sistēmās un laika vienībās/posmos. Jebkurš notikums tie plānveidīgi vadīts ar informācijas/datu loģistiku-resursu piesaiste un to darbību uzdevumi salāgoti/sinhronizēti/saskaņoti atskaites izpildes posmu laikā kopējā limita laikā-mijiedarbībām plānotajā laikā lai notiktu saskaņoti plānoti notikumi. Loģistikas darbībām ir būtisks visas sistēmas darba rezultātu kontrole/situāciju kontrole.

      Lai iegūtu pret vērstu opozīciju/oponentu vērtību, ir jāzina to pozīcijas vērtības, lai formētu analogi adekvātas mijiedarbības iespēju procesu moduļus resursu cīņās-loģiskais resursu formēšanas algoritms. Zinot pretinieku resursu izmantošanas algoritmu var modulēt citu efektīvāku metodiku izmantošanu-loģistikā/propagandas tēla/optimizācijā/vērtību kāpināšanā.

      Primāri loģiskie argumenta pamatojumi ir/ vai var būt netieši-emocionāli/pragmātiski/konstruktīvi/šaubu/noteiktības/nenoteiktības/skaidras vai neskaidras nākotnes vīzijas, kur bāzējoties uz vēlāk konkretizētiem resursu piesaistes iespējām. Loģiskais process stabilizējas citos objektīvu faktu pamatojumos-vadlīnijas formēšanās nosacījums.

      Zinot /izzinot objektīvos Esamības algoritmus darbībām ar resursiem sistēmās un to funkciju algoritmus, var prognozēt sistēmas attīstību un sabrukšanu, kādā no destabilizācijas etapiem, pie nosacījumu /faktoru maiņas sistēmas vērtību aprites loģistikā, vai balansa //līdzsvara nodrošinājumā -resursu pietiekamības aprites trūkums/traucējumi, vai/un asinhrona sistēmas darbības pēc destruktīvās loģiskās būtības, vai neadekvātas informācijas dominante ar tā akcenta pieņemtu vērtējumu.

      Esamības sabiedrības/civilizācijas sistēmas veido to dalībnieki —apziņas informācija programmu vērtību nesēji, bāze sistēmu likumu formētos procesos. Sistēmu topošiem līderiem /līderos tiek projicētas situāciju reālas vērtības/pretenzijas, kur sabiedrība caur līderiem grib realizēt-līderis abstraktā tēla vīzijas vērtību prasības realizāciju realitātei. Likteni nosaka reālie neizbēgamie procesi noteiktu vērtību/tradīciju -kopēšana/pieredzes diktēti. Reāli sabiedrība ir loģisko vērtību nesēja-vērtību prioritātes un procesa veids to realizācijām.

      Vērtības dalās-primārās dabas modulis (instinkti) un to realizācija attiecīgā iespēju formātā, vai transformētā formātā un otrs mainīgais nestabilais abstraktais attīstību civilizētais modulētais modulis, modulētas vērtības iegūtas uz negatīvu/pozitīvu pieredzi kuras ir pretēji vērstas vērtības pret negatīvās pieredzes iegūtām vērtībām (smagās cīņās),kur tiek izveidota trešā vērtību sistēma, kura pretēji vai neitrāli vērsta pret abu bijušo negatīvo notikumu vērtībām- uz abu sistēmu vērtībām tapušas citas citu vērtību sistēma- dialektikas procesa rezultāts ir neizbēgams produkts-vērtību īpašību modernizācija. Sistēmas vērtības darbojas lai kādas tās būtu bāzes loģikas algoritmu ietvaros ja tām ir loģiskās saites

      Harmonijas dinamika

      Loģisko sistēmu Harmonija-Esamības primārās bāzes pagaidu stāvoklis pirmajos tapšanas mirkļos -enerģijas pozīcijas potenciāls-absolūti ideāla sinhrona sistēma, СКАЧАТЬ