Jauna pieeja biznesam. Iļja Laurs

Чтение книги онлайн.

      Biznesa pasaulē, kuru man nākas vērot, atšķirībā no Lietuvas, uzņēmuma dibinātājs, kuram sākotnēji piederēja 100 procenti akciju, ļoti reti saglabā tādu īpašuma daļu pēc gada. Kad uzņēmums nodibināts, pēc pirmās, otrās investēšanas posma tajā dibinātājs var uz pusi samazināt savas esošās akcijas, bet citus 10 procentus sadalīt uzņēmuma darbiniekiem.

      Taču, ja arī dibinātājam pieder tikai neliela daļa akciju, viņš var ļoti efektīvi vadīt uzņēmumu un kontrolēt tā darbību, kā to sekmīgi dara Marks Cukerbergs, Sergejs Brins un Lerijs Peidžs. Nevienam no viņiem nepieder vairāk kā 30 procenti uzņēmuma akciju.

      Jaunie biznesa modeļi rada tādu vidi, kurā ne tikai algoti darbinieki veido biznesu, bet arī pretēji. Uzņēmējs, kurš pats dibinājis uzņēmumu, pēc kāda noteikta laika pārvalda tikai daļu uzņēmuma akciju paketes un, tāpat kā citi algoti darbinieki, par darbu uzņēmumā saņem atalgojumu.

      Atalgojums rāda jūsu ieguldījumu kompānijā

      Atalgojums jeb, citiem vārdiem sakot, kompensācija par padarīto darbu nosaka jūsu uzņēmīguma līmeni kompānijā. Tradicionālajās lielajās Eiropas korporācijās atalgojums, tāpat kā Lietuvā, ir vienīgā kompensācijas forma par darbu.

      Lietuvā daudz biznesmeņu pēc uzņēmuma dibināšanas dzīvo no tā, ko nopelna no savām akcijām, – no dividendēm. Dibinātājs, kas uzņēmumā strādā par vadītāju, sev piešķir samērā mazu atalgojumu un citus ienākumus gūst no uzņēmuma dividendēm, pelna no akcijām, kas atliek, kad nomaksāti nodokļi un nokārtotas citas saistības.

      Ja esat vienīgais uzņēmuma dibinātājs, jums pieder 100 procenti uzņēmuma akciju. Tad iespējams, ka jums krietni atmaksāsies saņemt naudas peļņu no dividendēm. Lietuvas, tāpat kā daudzu citu valstu likumi, kapitāla pieaugumam nosaka mazākus nodokļus nekā algai. Citiem vārdiem, valsts vairāk apliek ar nodokļiem algu nekā uzņēmuma kapitāla pieaugumu, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību. Ja esat vienīgais akcionārs, jums tas tiešām atmaksājas. Ne visa peļņa, ko saņemat no akcijām, paliek jums. Taču, ja akcionāru ir vairāk vai arī jums pievienojas investori, ar kuriem nāksies dalīt akcijas un uzņēmuma kapitāla pieaugumu, jums kapitāla pieaugumu vajadzēs dalīt ar visiem akcionāriem. Saņemt tikai minimālo algu un atlikušo kompensāciju no uzņēmuma peļņas – dividendēm – jums neatmaksāsies.

      Jaunā veida uzņēmumos parasti ir pavisam citāda prakse. Jau no paša sākuma gan uzņēmuma prezidents, viceprezidents, gan algots darbinieks saņem normālu tirgus atalgojumu un uzņēmuma nopelnītās peļņas daļu.

      Vēlos uzsvērt, ka biznesmenis, kas dibinājis uzņēmumu, atalgojumu varētu saņemt divu iemeslu dēļ. Varbūt varētu domāt, ka veiksmīgam uzņēmuma dibinātājam, biznesmenim tāpat jau visa pietiek un viņam neko vairs nevajag. Taču, uzņēmumam attīstoties, viņš arī strādā kopā ar visiem, katru dienu investē savu laiku, domas un citus resursus. Tad visiem, kas piedalās uzņēmuma attīstības procesā, pienākas arī atalgojums. Uzņēmuma dibinātājs sev maksā algu saskaņā ar tirgus cenu un pelna no kapitāla pieauguma.

      Protams, ļoti sekmīgā biznesā gadās interesanti izņēmumi. Tā Marks Cukerbergs saņem 1 ASV dolāru algu par visu gadu. Jebkurā gadījumā tirgus alga būs maza salīdzinājumā ar to, ko saņem “Facebook” no kapitāla pieauguma. Algu 1 ASV dolāra apmērā tā paša iemesla dēļ sev izvēlējās Stīvs Džobss.

      Mazas kompānijas izvēlas arī profesionāļi

      Jaunā biznesa veida uzņēmumā, gan tādā, kuram ir liela pieredze, gan pavisam nesen dibinātā, darbiniekiem tiks maksāta līdzīga lieluma alga. Tādējādi “Yahoo” viceprezidents, kā arī mazas, nevienam nezināmas kompānijas viceprezidents var cerēt uz līdzīgu 200 tūkst. ASV dolāru lielu algu gadā.

      Turklāt mazā kompānijā strādājošam speciālistam būs daudz lielākas iespējas iegūt vairāk akciju. Šī iemesla dēļ speciālisti, kuri СКАЧАТЬ