Jauna pieeja biznesam. Iļja Laurs
Чтение книги онлайн.

Читать онлайн книгу Jauna pieeja biznesam - Iļja Laurs страница 10

Название: Jauna pieeja biznesam

Автор: Iļja Laurs

Издательство: Jumava

Жанр: Маркетинг, PR, реклама

Серия:

isbn: 978-9934-11-626-1

isbn:

СКАЧАТЬ jutīsies daudz drošāk, ja viņam tiks piešķirta pastāvīga darba alga un būs dažādas sociālas garantijas. Tad pat slimības gadījumā par darbinieku parūpēsies darba devējs un valsts. Taču uzņēmuma īpašnieks nejūtas tik droši. Ja arī kas atgadīsies, saistības būs jāpilda laikā. Ja esat vienīgais dibinātājs, arī atbildība jāuzņemas vienam. Veidojot savu biznesu, pat grūti paredzēt, kādas rūpes var piemeklēt nākotnē. Dažreiz sokas ļoti labi, bet dažreiz pavisam neveicas. Ja nav pasūtījumu, tas nozīmē, ka nebūs arī naudas un nevarēsiet noteiktajā dienā izmaksāt saviem darbiniekiem algu.

      Varbūt jums vēl nebūs nekāda taustāma labuma no uzņēmējdarbības, bet jūs jau turēs valgos daudz saistību!

      Jaunā veida bizness ir ļoti dinamisks, un, izveidojot uzņēmumu, nokļūsiet jaunā un jums vēl nezināmā vidē. Taču, ja viss jau būtu pieredzēts, – nebūtu jaunā. Jums vajadzēs daudz strādāt un eksperimentēt, kamēr jūsu piedāvātā prece vai pakalpojums ieinteresēs pircēju.

      Un paredzēt, kā darbosies jūsu radītais produkts vai pakalpojums, ir diezgan grūti. Turklāt visiem procesā iesaistītajiem cilvēkiem ir savas personiskās intereses – darbinieki cer uz laikā izmaksātu algu, valsts – uz laikā samaksātiem nodokļiem, klienti un partneri pieprasa kvalitatīvu produktu. Varbūt jums vēl nebūs nekāda taustāma labuma no uzņēmējdarbības, bet jūs jau turēs valgos daudz saistību! Tādā situācijā patiesi būs jābūt sava kuģa kapteinim, kurš nepieciešamības gadījumā biroja durvis aizver pēdējais.

      Es pats, kad saņēmu pirmo nopietno projektu, darba laika beigās no biroja neizgāju četras dienas. Apkopēja atnāca un aizgāja, mainījās naktssargi, bet es līdz pēdējam centos pabeigt rakstīt programmas kodu. Lietuvas Tūrisma fonds 1999. gadā pasūtīja izveidot mājaslapu un kompaktdisku par Lietuvu “Travel Lithuania”. Mums tas bija pirmais tāda mēroga projekts, bet piedāvātā 30 tūkst. litu atlīdzība tajā laikā šķita iespaidīga.

      Darbu pavisam vajadzēja pabeigt trīs mēnešos, taču laikam nenovērtējām visu darba apjomu un dažas nedēļas pirms darba nodošanas sapratām, ka nepaspēsim. Visa komanda strādāja diezgan daudz, lai gan nevarēju no darbiniekiem prasīt, lai kopā ar mani caurām naktīm sevi pieķēdē datoram. Nedrīkstētu aizmirst, ka mūsu privātais bizness komandas biedriem varētu nebūt tik emocionāli saistošs un, paveikuši uzdevumu, viņi labprāt dod priekšroku brīvajam laikam. Tad man kā uzņēmuma dibinātājam, komandas vadītājam vajadzēja uzņemties atbildību, lai darbs tiktu laikā pabeigts un projekts tiktu nodots norunātajā dienā.

      Līdzīgā tempā strādāju pirmos trīs gadus, man nebija nekādas atšķirības, vai nedēļas nogale vai darba diena. Uz darbu gāju katru dienu. Doties brīvdienās sāku tikai pēc pieciem gadiem kopš uzņēmuma dibināšanas. Zināju, ka uzņēmums ir mazs un daudz darba nāksies paveikt pašam. Visa nauda, ko uzņēmums tērē, taču jānopelna, un šis līdzsvars prasa daudz pūļu.

      Taču Silīcija ielejā gandrīz pirms trīsdesmit gadiem darbu iesākušie uzņēmēji strādā citādi. Manā studiju laikā pat ekonomikas lekcijās nepieminētais vārdu salikums “riska kapitāls” jau bija labi pazīstams Rietumos. Tieši riska kapitāls ļauj sākt biznesu, nodrošinoties ar pamata izdevumiem, un justies drošāk, kad, pienākot mēneša beigām, uzņēmuma kontā būs vajadzīgā nauda.

      Savs bizness var sniegt brīvību

      Taču, lai cik grūts būtu jaunā biznesa sākums, tas ir bezgala interesants un radošs process, kas prasa lielas personiskas pūles. Dažreiz nākas pārvarēt ne tikai apstākļu radītus izaicinājumus, bet arī labi pazīt sevi, savas stiprās un vājās īpašības, kuras jūs pavadīs izvēlētajā biznesa ceļā.

      Es izvēlējos atbildību, risku, grūtu darbu un nospriedu pilnveidot to, kas man vislabāk patīk, jo zināju – vēlāk tas man dos rezultātus. Ikviens izpildīts uzdevums deva ne vien labumu uzņēmumam, bet arī man pašam ļāva pilnveidoties. Cenšoties izveidot diezgan kvalitatīvu projektu, vienmēr taču vajag daudz izzināt un mācīties pašam.

      Protams, ne katrs darbs šajā garajā ceļā uz izraudzīto mērķi aizraus ar vēl nezināmām lapaspusēm. Man nav aicinājuma katru mēnesi apspriest uzņēmuma grāmatvedības jautājumus, bet ko var darīt – sākumā nebija citas izvēles.

      Kad uzņēmumam sāks veikties, jums būs aizvien vairāk iespēju laiku ieplānot tā, kā pašam ērtāk. Dažādas tikšanās ar partneriem, investoriem, piedalīšanās konferencēs ļaus satikt brīnišķīgus cilvēkus, no kuriem varēsiet daudz uzzināt un iemācīties. Augstu vērtēju iespēju ceļot un ne vien komunicēt ar atsevišķiem cilvēkiem, piedalīties pasākumos, bet arī iepazīt valstis un pilsētas. Pašlaik jau varu veltīt laiku savai iemīļotajai nodarbei – fotogrāfijai un pastāvīgi papildināt savu ceļojumu fotogrāfiju emuāru “GeoGlance”. Esmu ļoti laimīgs, ka varu apvienot biznesu un vaļaspriekus.

      Turklāt mūsdienu biznesa modeļi man ļauj ne vien vadīt uzņēmumu, bet arī tieši piedalīties produkta radīšanā. Kad iesāku biznesu, mani ļoti saistīja datorgrafika un bija īpaši interesanti veidot spēles. Kad uzņēmums paplašinājās, jau varēju atļauties algot dizainerus, kuri būtu atbildīgi par spēles māksliniecisko daļu. Jo vairāk komandā profesionāļu, jo, protams, labāk. Taču man allaž bijis interesanti spēļu dizainu veidot pašam.

      Neesmu vienīgais, kas mēdz iesaistīties produktu veidošanā, pretēji praksei Eiropā – tā dara daudzi mūsdienu uzņēmumu vadītāji Amerikā. Pat pats Stīvs Džobss veidojis tādus produktus, kuri vispirms patika viņam pašam. Viņš pastāvīgi interesējās par pogām, šriftiem, krāsām. Varbūt tas skan egoistiski, bet visbiežāk visi vēlamies saņemt tikai pašas kvalitatīvākās preces. Tad kāpēc pašam tādas neradīt? Jo rūpīgāk un uzmanīgāk veidosiet produktu, jo lielāka ticamība, ka to novērtēs citi.

      Piemēram, Sergejs Brins un Lerijs Peidžs par savas dibinātās “Google” kompānijas vadītāju iecēla Ēriku Šmidtu. Tieši viņš izveidoja tādu “Google”, kādu mēs to redzam pašlaik. Bet pats S. Brins un L. Peidžs darīja tieši to, ko prot vislabāk, – radīja jaunus produktus. “Facebook” izveidotājs Marks Cukerbergs par kompānijas vadītāju noalgoja Šerilu Sendbergu. Lai arī M. Cukerbergs ir kompānijas augstākais vadītājs, viens pats viņš nespētu gan sekmīgi palīdzēt radīt produktus, gan vadīt kompāniju.

      Saprotams, ka, algojot labu menedžeri, vadītāju, uzņēmuma dibinātājam paliek vairāk laika kopā ar citiem darbiniekiem rūpēties par kompānijas izstrādātajiem produktiem vai pakalpojumiem. Varēsiet kopā ar radošo komandu domāt, piemēram, par mājaslapas dizainu.

      Lai arī M. Cukerbergs ir kompānijas augstākais vadītājs, viens pats viņš nespētu gan sekmīgi palīdzēt radīt produktus, gan vadīt kompāniju.

      Man pašam šķiet interesantas mūsdienīgās vadības puses. Allaž patīk komunicēt ar partneriem, īpaši lielākiem, kā “Microsoft” vai “Nokia”. Taču tāpat daudz laika pavadu kopā ar radošo komandu un palīdzu risināt ar produkciju saistītus jautājumus.

      Turklāt uzņēmuma īpašniekam jābūt ieinteresētam, lai viņa darbiniekiem klātos pēc iespējas labāk. Ja darbinieki strādā labi, tas taču nozīmē, ka no tā iegūst gan viss uzņēmums, gan tā īpašnieks. Un, ja vadītājs var ar savām zināšanām pievienoties radošās komandas darbam, tas nesīs augļus visiem.

      Bieži aizdomājos par to, ka direktors nav pats СКАЧАТЬ