Kārdinājums. Etīde tumšsārtos toņos. Kristīna Doda

Чтение книги онлайн.

СКАЧАТЬ un papļāpātu ar jaunpienācējiem un nobaudītu bezmaksas dzērienus – Vašingtonas apgabala vīnus, vietējo alu vai ūdeni.

      Kā jau ierasts, Mārgarita izmantoja mirkli un ieklausījās okeānā.

      “Jā, mazajai Megijai O’Braienai no Dublinas Īrijā bijusi laba dzīve. Patiešām ļoti laba dzīve.”

      Viņa pastiepa roku un klusītēm paklaudzināja pa terases koka margām.

      “Piesit pie koka.”

      Mārgarita zināja, ka likteni nedrīkst izaicināt.

      3

      Šerifs Deniss Fosters kārtoja dokumentus, kas atradās uz rakstāmgalda.

      No sekretāres nebija nekādas jēgas pat tad, kad viņš atradās birojā. Kamēr viņš bija piedalījies likumsargu konferencē Oklendā, Mona acīmredzot visu laiku bija lakojusi nadziņus, jo nepapūlējās salikt mapēs ne vietnieku iesniegtās atskaites, ne ienākušās vēstules un – Dievs, apžēlojies! – pat ne FIB ziņojumus.

      Uz galda malas rēgojās viens no tiem ziņojumiem. Uz tik pazīstamās FIB veidlapas…

      Kad Deniss uzsāka darbu tiesībsargājošajās iestādēs, viņa sapnis bija kļūt par FIB aģentu un apkarot noziedzību visā valstī. Tomēr viņš iestrēga Vērtjūfolsā, jo bija jārūpējas par mīļo māti. Viņš patiešām mīlēja savu māti, bet viņa ilgstoši slimoja, un drīz viņas balss skaņa likās tikpat neizturama kā nagu švirkstoņa pret tāfeli.

      Nav nekāds brīnums, ka viņš apmeklēja ikvienu konferenci, kurai spēja izmānīt naudu.

      Deniss sev atgādināja, ka viņš te ir galvenais. Būt kungam ellē noteikti bija labāk nekā kalpam paradīzē.

      Viņš paņēma aploksni, noplēsa tai stūrīti, piepūta un izmakšķerēja no tās reklāmlapiņu ar kāda sieviešu modes žurnāla īpašo piedāvājumu.

      “Kā gan es esmu iekļuvis sieviešu modes žurnāla adresātu sarakstā?”

      Sūtījumu Deniss iemeta papīrgrozā, tad apdomājies izvilka to laukā un ielika dokumentu smalcinātājā. “Nevar taču pieļaut, lai Mona to pamana un izplata baumas, ka es valkāju sieviešu apakšveļu. Šajā pilsētā man to nepiedotu.”

      Ziņojums joprojām gulēja uz galda stūra un gaidīja…

      Viņš atcerējās laikus, kad ar skubu bija ķēris šos ziņojumus un pētījis, kas gan notiek šajā pasaulē. Viņš atcerējās arī to, kas notika pirms divdesmit trim gadiem, kad Čārlzs Beners nežēlīgi noslepkavoja savu sievu un vietējais FIB birojs vēlējās pārņemt šo lietu savā jurisdikcijā – tāpat kā Denisu, arī viņus garlaikoja piekrastē pastrādātie sīkie noziegumi –, bet viņš toreiz tikai nosmīnēja un paziņoja: “Nē, puiši, šī lieta ir manējā.” Deniss bija pietiekami gudrs, lai saprastu, ka šī skaļā, mediju uzmanību piesaistījusī slepkavība padarīs viņu slavenu visā apgabalā un arī plašākās tiesībsargu aprindās.

      Un viņam bija taisnība. Vēlēšanu laikā viņš ik dienu atgādināja elektorātam, ka Čārlza Benera notiesāšana ir viņa nopelns, un pateicīgie cilvēki balsoja par viņu. Ikvienā konferencē kāds atcerējās Mistijas slepkavību un gribēja ar viņu pārrunāt izmeklēšanas smalkumus, ko Deniss labprāt arī darīja. Tomēr, gadiem ritot, aizvien mazāk un mazāk policijas virsnieku atminējās šo lietu un arī viņa vārdu.

      Nē, viņš nealka, lai Vērtjūfolsā atkal tiktu pastrādāta kāda šausminoša slepkavība. Viņš to noteikti negribēja. Viņš tikai vēlējās, kaut cilvēku zināšanas sniegtos senākā vēsturē.

      Ja viņš nejauši pieskartos ienākušo pasta sūtījumu kaudzītei, tad ziņojums nokristu uz grīdas un viņam tas nebūtu jāaplūko.

      Un tomēr viņš zinātu, ka tas ir tur.

      Deniss nespēja izprast, kāpēc viņu tas tik ļoti biedēja. Vairums ziņojumu bija papīra izniekošana. Iespējams, ka tas nav nekas vairāk kā tikai atgādinājums uzmanīt no Kanādas piekrastē ieplūstošās kontrabandas narkotikas. It kā viņš pats to nezinātu.

      Viņš pastiepa roku, paņēma ziņojumu un izlasīja pirmo rindiņu.

      Sataustījis krēslu, viņš pavilka to tuvāk rakstāmgaldam un smagi atkrita tajā.

      Slepkavība. Patiesībā veselas četras – noslepkavota māte, aukle, kāda bāra īpašnieks, kas pagadījies tuvumā, un bērns, vārdā Kārters.

      Slepkavība Sanfrancisko. Pastrādāta, kamēr Fosters atradās konferencē Līča reģionā.

      Uzbrukumi notika aizvien biežāk un kļuva arvien nežēlīgāki. Tas noteikti ir sērijveida slepkava. Lai kas arī viņš būtu – vairums sērijveida slepkavu bija vīrieši –, viņš vienmēr nogalināja arī bērnu.

      Nav jēgas baidīties. Nav jēgas būt sarūgtinātam. Nav nekāda iemesla, lai Denisam Fosteram sāktu trīcēt rokas. Nav iemesla naktīs negulēt, baiļoties un ienīst sevi.

      Dusmās saburzījis ziņojumu, viņš to iemeta papīrgrozā.

      “Man nav nekādas daļas gar šīm slepkavībām. Tās nav pastrādātas manā jurisdikcijā. Tās allaž notiek kaut kur Klusā okeāna piekrastē, kad es turp esmu devies darba darīšanās. Es neko nezinu. Neko konkrētu. Neko tādu, ko varētu minēt kā faktu. Šīm slepkavībām nav nekāda sakara ar mani.”

      Nekāda.

      4

      Krasta apsardzes leitnante un tobrīd arī daļas komandiere Kateri Kvinalta sēdēja Vērtjūfolsas Krasta apsardzes dienesta biroja atpūtas telpā pie apaļā galda un skaitīja pokera žetonus.

      – Neviens nesolīja, ka dienests krasta apsardzē būs viegls. – Ir viegls, ja tu uzvari, – atbildēja jaunākais leitnants Lendons Edamss, saukts arī par Sauszemes žurku. Viņam nepatika zaudēt.

      Zaudēt nepatika arī ensinam Luisam Sančesam, tomēr viņš te bija nodienējis ilgāk nekā Edamss.

      – Viņa vienmēr uzvar.

      – Vai viņa krāpjas? – Edamss cerību pilnā balsī iejautājās.

      – Kateri nekrāpjas. Viņai veicas, – Sančess nīgri paziņoja un padevās.

      Edamss tikai nesen bija pārcelts uz Vērtjūfolsu no visai siltas vietiņas – Ņujorkas ostas, kuru viņam, pēc Kateri domām, bija izgādājis tēvocis, Ņujorkas štata senators.

      Tomēr nekas nav mūžīgs. Pēc seksa skandāla Edamsa tēvoci izbalsoja, savukārt Edamsu nosūtīja dienēt Vašingtonas štata līčotajā piekrastē, piecdesmit gadu vecā apsardzes stacijā, divdesmit pēdu virs jūras līmeņa – Vērtjūfolsas ostā. Te puisis pieredzēja kultūršoku, kā jau pienākas austrumkrasta baltajam, kam nācies ieskatīties acīs mežonīgajam Klusajam okeānam, vasarniekiem, savu laiku pārdzīvojušiem hipijiem, naidīgiem Amerikas pirmiedzīvotājiem un naskajiem, kanādiešiem un pieņemt izteikti egalitāru attieksmi, vīriešus, СКАЧАТЬ