Hipnotizētājas mīlas stāsts. Laiena Moriartija
Чтение книги онлайн.

Читать онлайн книгу Hipnotizētājas mīlas stāsts - Laiena Moriartija страница 6

Название: Hipnotizētājas mīlas stāsts

Автор: Laiena Moriartija

Издательство: KONTINENTS

Жанр: Зарубежные любовные романы

Серия:

isbn: 978-9984-35-832-1

isbn:

СКАЧАТЬ uz savu šķīvi. – Jā, nemaz nebija tik garšīgi. Un kā tu vispār jūties? Labi? Vai iedzēri antibiotikas? Ko dara vecmāmiņa? Patiešām? Tad jau labi. Jā. Labi. Nu, stāsti, tikai ātri. – Viņš apklusa un sāka klausīties. Tad uztvēra Elenas skatienu un pamirkšķināja viņai. – Ak tā? Nu labi, skaidrs. Vulkāns? Ar izpletni? Kaut kas traks.

      Viņš turpināja klausīties, ar pirkstiem bungodams pa galdautu. Elena vēroja viņa roku. Tā izskatījās ļoti glīta. Ar lieliem, taisni apgrieztiem nagiem.

      – Labi, draudziņ. Paklau, varbūt pārējo tev nāksies man pastāstīt rīt. Es šobrīd izturos ļoti nepieklājīgi pret savu…

      draugu. Jā. Tiksimies no rīta. Vafeles, protams. Jā, noteikti.

      Arlabunakti, mazais. Es arī tevi mīlu.

      Viņš izbeidza sarunu, izslēdza telefonu un ielika to atpakaļ kabatā.

      – Piedod, – Patriks noteica. – Dēls gribēja man izstāstīt katru sīkumu par nupat redzēto filmu. Baidos, ka tas viņam ir iedzimts no manis.

      – Ak tā, – Elena noteica.

      Viņa juta, kā pakausī ieurbjas kvēls prieks. Cik jauki viņš runāja ar savu dēlu: tik nevērīgi, jautri, vīrišķīgi un mīloši. Cik jauki, ka nākamajā rītā viņi ēdīs vafeles. (Viņai ļoti garšoja vafeles!) Cik jauki, ka viņš, nepavisam nekautrēdamies, bija pateicis "es tevi mīlu".

      Viesmīlis novāca viņu šķīvjus, balansēdams tos uz apakšdelma.

      – Vai cūkas vēders jums garšoja, kungs?

      – Ļoti, – Patriks viņam uzsmaidīja. – Es tikai nebiju tik izsalcis, kā man šķita.

      – Vai varu jūs iekārdināt ar desertu ēdienkarti? Vai kafiju?

      Patriks uzlūkoja Elenu, jautājoši savilcis uzacis.

      – Nē, paldies, – viņa atteica.

      – Tad tikai rēķinu, paldies, draugs, – Patriks sacīja.

      Elena paskatījās pulkstenī. Bija vēl tikai desmit.

      – Man mājās ir labas šokolādes konfektes, – viņa ieminējās. – Ja vien tu gribi iedzert kafiju pie manis. Ja tev ir laiks.

      – Man nekur nav jāsteidzas, – Patriks sacīja un ieskatījās viņai acīs.

      Protams, viņi nemaz neķērās pie kafijas un šokolādes konfektēm. Kad viņi pirmo reizi mīlējās tīrajos palagos, pret jumtu pēkšņi sāka gāzties stiprs lietus, un Elena uz mirkli iedomājās par Patrika vajātāju. Interesanti, kur viņa šobrīd atradās? Elena iztēlojās, kā viņa bez lietussarga stāv lietū zem laternas, lietus lāses netraucēti slīd pār viņas bālo, izmocīto (skaisto?) seju, taču tad visas jauna mīļākā interesantās sajūtas aizpildīja visus viņas prāta nostūrus, un viņa pilnīgi aizmirsa par šo sievieti.

      Otrā nodaļa

      Manā vecumā lielākajai daļai manu draudzeņu ir ilgstošas attiecības, un manā darba jomā man nav iespēju iepazīties ar daudziem iespējamajiem partneriem. Šķiet, es vienkārši nospriedu, ka šis būtu jautrs veids, kā tikt pie dažiem jauniem draugiem. Es esmu romantiķe, tomēr arī reāliste.

NO LIETOTĀJAS ELENA68 PROFILA INTERNETA IEPAZĪŠANĀS VIETNĒ

      Nākamā rīta agrumā Elena ar basām kājām devās pastaigā pa pludmali, uzlocījusi bikses līdz ceļgaliem, lai ļautu viļņiem izšķīst ap viņas potītēm un varētu domāt par Patriku (Patriks bija tik lielisks vārds, tas itin nemaz neizklausījās sentimentāli!) un visu pārējo, kas bija noticis pagājušajā naktī.

      Par viņa dēlu. (Tik jauks!)

      Par viņa trako bijušo draudzeni. (Intriģējoši! Kaut gan varbūt arī nedaudz biedējoši? Īsti nevarēja saprast.)

      Par viņa augumu. Mīļo pasaulīt, viņa bija nodomājusi gluži kā ģībstoša pavaldonības laiku mīlas romānu varone, kad viņš bija atpogājis savu vienkāršo, svītraino lietišķa cilvēka kreklu. Jau tikai iedomājoties vien par viņa krūtīm, Elenu caururba neviltota iekāre, un viņa piespieda divus pirkstus pie savām jutīgajām lūpām, kas vēl sūrstēja no ilgajiem skūpstiem.

      Tieši pusnaktī Patriks bija aizgājis. Gluži kā Pelnrušķīte. Viņš bija teicis: kaut arī māte nakšņojot pie viņa, lai pieskatītu viņa dēlu, un viņam nāktos gulēt brīvajā istabā, viņam allaž šķietot, ka, pārnākdams pārāk vēlu, viņš kaut kādā veidā māti izmanto.

      – Man ļoti nepatīk tā steigties prom. Protams, ja mēs…

      nu, tu saproti… es varēšu viņai pateikt, ka nakšņošu pie tevis, – viņš bija sacījis, aizpogādams kreklu augšup pār savām alu cilvēka krūtīm.

      – Būs jau labi, – Elena pusmiegā bija attraukusi. Patiesībā viņa pat priecājās, ka viņš devās prom. Bija jaukāk gulēt gultā un domāt par viņu, nekā ļaut viņam palikt un no rīta raizēties par saviem izspūrušajiem matiem.

      – Es tev piezvanīšu, – viņš bija solījis, uz atvadām noskūpstīdams viņu.

      Sešos no rīta viņas telefons bija iepīkstējies. Īsziņa.

      Kad es tevi atkal varēšu satikt, lūdzu? Šķiet, tu esi mani nohipnotizējusi!

      Banāli. Tomēr ārkārtīgi jauki.

      Tātad izskatījās, ka viss notiek. Viņa atradās jauna ceļa sākumā. Atkal viss no gala. Viņa dziļi ieelpoja sāļo gaisu un juta, ka tas ieķeras rīklē. Uz mirkli viņai uzgūla visu iepriekš piedzīvoto vilšanos smagums.

      Lūdzu, kaut nu šoreiz viss izdotos, viņa žēli nodomāja. Un tad, jau možāk: nu, saņemies taču, dod man iespēju!

      Elenai bija bijušas ilgstošas attiecības ar trim vīriešiem: ar Endiju, Edvardu un Džonu. Dažreiz radās sajūta, ka atmiņas par šīm trim attiecībām viņa pastāvīgi velk sev līdzi gluži kā trīs vecas, auklā iesietas skārdenes.

      Endijs bija jauns biedējoši gara auguma baņķieris. Viņu trīs gadus ilgušās attiecības Elenai allaž bija šķitušas neskaidri krāpnieciskas, it kā abi būtu tikai izlikušies, ka mīl viens otru, un tas būtu padevies patiešām izcili. Kad Endijam darba dēļ nācās pārcelties uz ārzemēm, neviens no viņiem pat neieminējās, ka Elena varētu doties līdzi. Pēc šīs dēkas viņa bija jutusies tik netīra, it kā būtu ēdusi McDonald’s restorānā.

      Edvards bija mīļš, jūtīgs vidusskolas skolotājs. Viņi bija stipri un pamatīgi iemīlējušies viens otrā un kļuvuši par vienu no tiem pāriem, kuriem priekšā ir skaidri saredzams, ar bērniem un mājdzīvniekiem pilns ceļš. Un tad, sarežģītu iemeslu dēļ, kuri arī šobrīd viņai nemaz nebija skaidri, un visiem par lielu satricinājumu, viņu attiecības negaidot izjuka.

      Patiešām ārkārtīgi sāpīgi.

      Ar Džonu viņa iepazinās СКАЧАТЬ