Sausserža saldā smarža. Nora Robertsa

Чтение книги онлайн.

СКАЧАТЬ Ja reiz esi atnācis, izņem no tās kastes plauktus. Viens jāliek tur, augšā, otrs te, – viņa norādīja ar pirkstu.

      – Šeit ir plaukti?

      – Tu tos pieliksi. Pēc tam vari ar kāda strādnieka palīdzību piekārt spoguli guļamistabā. Kad būsi gatavs, es pastāstīšu, kur tas jāpieliek.

      – Uzgaidi, es pierakstīšu!

      – Pieliec mazos plauktus. Pārējo es parādīšu.

      Ouenam tomēr radās izdevība likt lietā darbarīkus. Ne tā, kā bija iecerēts – pēc stingra prioritāšu saraksta –, tomēr viņš priecājās.

      Kad dekoratīvie plaukti bija pielikti, Ouens kopā ar strādnieku ienesa lielo sienas spoguli krāšņā, apzeltītā rāmī.

      Justīne nostājās, salikusi rokas sānos, un sniedza norādes:

      – Mazliet pa kreisi, nedaudz augstāk. Nē, zemāk.

      Ouens atzīmēja, nomērīja un izurba sienā caurumu. Māte turpināja berzt grīdu.

      – Gatavs! – viņš iesaucās.

      – Uzgaidi!

      Ouens dzirdēja, kā māte iztukšo spaini. Viņa ienāca telpā un atkal salika rokas sānos.

      – Man patīk!

      Viņa piegāja pie dēla, un abi nostājās pie spoguļa. Justīne pasmaidīja un aplika roku ap Ouena vidukli.

      – Lieliski. Paldies tev! Atved Houpu, lūdzu! Viņa zina, kam jābūt apakšstāvā. Man jānotīra vēl viens akrs flīžu.

      – Es varu nolīgt apkopējas.

      Justīne papurināja galvu.

      – Šī ir ģimenes lieta.

      Tas nozīmēja, ka arī Houpa Boumonta ir ģimenes locekle. Viņa jau no paša sākuma labi sapratās ar Justīni.

      Bijusī skaistumkaraliene stāvēja uz krēsla dzīvokļa virtuvē un spodrināja skapīšu durvis. Ap tumšajiem matiem bija aptīts lakats. Ar baltu krāsu notraipītie džinsi uz ceļgala bija gandrīz izdiluši, un aizmugurējā kabatā rēgojās lupata.

      Houpa paskatījās uz Ouenu un izgrūda tādu nopūtu, ka nodrebēja mati.

      – Virtuve neizskatījās tik netīra, kāda tā ir īstenībā.

      – Remontdarbu netīrumi iekļūst visur.

      Ouens nezināja, vai teikt Houpai, ka nāksies tīrīt telpas dienām, varbūt pat nedēļām ilgi. Viņš nosprieda, ka sieviete to uzzinās pati.

      – Darbi virzās uz priekšu, – Ouens ieminējās.

      – Jā, virzās. – Houpa apsēdās uz krēsla, paņēma ūdens pudeli no letes un noskrūvēja vāciņu. – Vai mēs tiešām jau rīt mēbelēsim šīs telpas?

      – Izskatās, ka jā.

      Viņa iedzēra ūdens malku un pasmaidīja. Houpai bija samtaina balss, kas piestāvēja jutekliskajam izskatam: lielas, tumšas acis, pilnīgas lūpas.

      Ouens nosprieda, ka viesnīcas pārvaldniecei glīts izskats nenāk par ļaunu. Tomēr svarīgākas bija viņas organizēšanas spējas un produktivitāte, kas bija līdzvērtīga paša Ouena spējām.

      – Mamma tev lūdza paveikt plānotos darbus otrajā stāvā, ja ir laiks.

      – Un arī pirmajā stāvā, ja pietiks laika. Jo vairāk kastu iztukšosim, jo vieglāk būs satīrīt un mēbelēt telpas.

      – Labi teikts. – Šī sieviete runāja paša Ouena valodā.

      – Es palīdzēšu. Kas šeit darāms?

      – Jāpieliek daži plaukti.

      Ouens nosprieda, ka šī diena jāvelta plauktiem.

      – Es tos pielikšu.

      – Paldies! Plaukti ir otrā dzīvoklī. Es tos vēlāk savākšu.

      – Es varu norīkot darbā kādu citu.

      – Labi, ja atradīsi strādnieku. Vispirms tiksim galā ar mantām, kas ir viesnīcā. Visas Justīnes iegādātās lietas jau ir Džeinas un Ročestera istabā.

      “Viņa patiešām runā manā valodā,” Ouens nodomāja.

      – Vai tev vajadzēs mēteli? – viņš jautāja, kad Houpa piecēlās no krēsla.

      – Nē, gājiens nebūs ilgs. – Tomēr viņa norotīja piedurknes. – Es šorīt runāju ar Eiveriju, – viņa turpināja, abiem ejot uz pagalma pusi. – Viņa ir panikā, jo vairāki darbinieki saslimuši. Es gribēju viņai šovakar palīdzēt, bet izskatās, ka lielāko daļu vakara pavadīsim šeit.

      Kad viņi izgāja ārā, Houpa pielika plaukstu pie lakata, lai to nenopūstu vējš.

      – Tādā aukstumā restorāns noteikti saņem daudz pasūtījumu. Kurš gan vēlas iet ārā no mājas?

      Houpa ienāca Džeinas un Ročestera numurā un paberzēja rokas.

      – Vispirms ķersimies pie Veslija un Sirdspuķītes numura. Ja reiz esam atnākuši, varam strādāt visā otrajā stāvā. Sāksim šeit ar vannasistabas plauktiem un spoguli. – Viņa piesita pie rūpīgi apzīmētajām kastēm. – Te ir tas spogulis.

      Houpa nosauca priekšmetus, kas paredzēti katrai istabai līdz pat pirmajam stāvam.

      – Man būs darba pilnas rokas. Vai izlaidīsim kāpnes un sāksim no šejienes?

      – Labi. Es tev parādīšu, kur katram priekšmetam jāatrodas, un vairs netraucēšu. Ja rodas jautājumi, atsūti kādu pie manis. – Houpa izņēma no kabatas saliekamo nazi un atvēra aizlīmētu kasti.

      – Man patīk sieviete, kura nēsā nazi!

      – Kopš pārvākšanās uz šejieni esmu iegādājusies daudzus darbarīkus. Kad apsvēru iespēju nopirkt naglu pistoli, sapratu, ka pietiek. – Houpa paņēma divus plauktus ar izliektiem vara rotājumiem. – Tāpēc iegādājos biroja piederumus. Kāpēc man tik ļoti patīk jaunas mapes un krāsainas līmlapiņas?

      – Man ir tāda pati problēma.

      Viņi draudzīgi pļāpāja. Houpa nosauca vēlamo augstumu, Ouens veica mērījumus, lika lietā līmeņrādi, un urba caurumus.

      – Perfekti! Paskaties, kā spoguļa antīkais zelta rāmis saskan ar flīzēm, vannas vara elementiem un plauktiem! Justīnei patiks. – Houpa pagriezās un atkal devās uz guļamistabu. – Nevaru vien sagaidīt, kad varēšu iekārtot šo istabu! Un visas pārējās arī. Domāju, ka, pateicoties kamīnam un brīnišķīgajai gultai, šis būs viens no iecienītākajiem СКАЧАТЬ