Sausserža saldā smarža. Nora Robertsa

Чтение книги онлайн.

      – Jēzus nenopirka tavu kafiju. – Ouens noglāstīja ar bronzu apstrādāto ovālo plāksnīti ar iegravētu uzrakstu “Viesnīcas pārvaldniece”. – Glīti!

      – Šeit ir pilns ar tādām plāksnītēm. – Raiders iedzēra vēl vienu malku kafijas, un viņi iegāja telpā.

      – Izskatās labi, – Ouens atzinīgi palocīja galvu un izstaigāja mazo virtuvīti, vannasistabu un abas guļamistabas. – Te ir jauki un ērti. Numuriņš ir glīts un praktisks, gluži kā mūsu viesnīcas pārvaldniece.

      – Viņa ir gandrīz tikpat prasīga un sīkumaina kā tu.

      – Neaizmirsti, kurš tevi apgādā ar virtuļiem, brālīt!

      Izdzirdējis vārdu “virtuļi”, Dumiķis sāka sparīgi vicināt asti.

      – Tev pietiek, draudziņ, – Raiders viņam aizrādīja. Izgrūdis smagu nopūtu, Dumiķis nogūlās uz grīdas.

      Ouens ieraudzīja uz kāpnēm Beketu. Brālis bija noskuvies, un viņa acis mirdzēja. Patiesībā Bekets izskatījās apjucis, kā jau vīrietis ar trim skolas vecuma bērniem darba dienas rītā.

      Ouens labi atcerējās rītus laikā, kad pats gāja skolā. Viņš brīnījās, kāpēc vecāki neķērās pie smago narkotiku lietošanas.

      – Suns izvēmās Mērfija gultā, – Bekets paziņoja. – Es negribu par to runāt.

      – Labi. Ouens grib ķerties pie logu apdares un mēbelēšanas.

      Bekets apstājās un ātri pabužināja Dumiķa galvu.

      – Mums vēl ir jāpieliek līstes, jākrāso, jāveic pēdējie apdares darbi.

      – Ne šajā stāvā. – Ouens piegāja pie VIP numura. – Mēs varam izmēbelēt šo numuru. Houpa var pārvākties uz kādu numuriņu aiz gaiteņa. Kā sokas ar Veslija un Sirdspuķītes istabu?

      – Tā ir gatava. Mēs vakar pielikām spoguli vannasistabā un ierīkojām lampas.

      – Tādā gadījumā es sacīšu Houpai, lai ņem rokā slotu un liek šim stāvam mirdzēt un laistīties. – Ouens uzticējās Raideram, tomēr aplūkoja numuriņu pats. – Viņai ir vajadzīgo priekšmetu saraksts, tāpēc viņa var doties uz Bast veikalu un pateikt, kādas preces jāpiegādā.

      Viņš veica piezīmes: jāatved dvieļi un gultasveļa, jānopērk spuldzes un tā tālāk. Aiz brāļa muguras Bekets un Raiders saskatījās.

      – Izskatās, ka mums būs jāķeras pie mēbelēšanas.

      – Nezinu, kas ir “mēs”, – Raiders atbildēja. – Mēs ar strādniekiem būsim aizņemti. Mums ir jāsagatavo viesnīca darbam.

      – Nerūc uz mani! – Bekets bezpalīdzīgi pacēla rokas. – Man nāksies mainīt maiznīcas projektu blakus ēkā, citādi strādnieki netiks ar visu galā bez aizkavēšanās.

      – Man noderētu aizkavēšanās, – Raiders nomurmināja, tomēr sekoja Ouenam.

      Ouens apstājās pie Elizabetes un Dārsija numuriņa un aplūkoja atvērtās durvis.

      – Beket, tev jāparunā ar savu draudzeni Liziju. Liec viņai turēt šīs durvis atvērtas un terases durvis – aizvērtas.

      – Ieejas durvis ir atvērtas, bet terases durvis ir aizvērtas.

      – Šobrīd jā. Vakar viņa satrakojās.

      Bekets ieinteresēti sarauca pieri.

      – Patiešām?

      – Mēs beidzot tikāmies divatā. Es vakar apstaigāju viesnīcu un dzirdēju, ka augšstāvā kāds ir. Nospriedu, ka viens no jums par mani zobojas. Lizija domāja, ka es viņu nosaucu par idioti, un izrādīja aizvainojumu.

      Bekets plati pasmaidīja.

      – Viņa ātri aizsvilstas.

      – Un kā vēl! Man šķiet, ka mēs izlīgām. Tomēr pastāv iespēja, ka viņa joprojām ir neapmierināta.

      – Arī šeit viss ir pabeigts, – Raiders turpināja, – tāpat kā Titānijas un Oberona numurā. Mums vēl jāieliek līstes Nika un Noras numurā, šis tas jāizdara Īvas un Roarka numurā, tostarp jāpieliek griestu lampa vannasistabā. Vakar tā beidzot tika piegādāta. Džeinas un Ročestera numurs ir pilns ar kastēm: tur ir viena veida lampas, otra veida lampas, plaukti un vēl sazin kas. Tomēr pats numurs ir pabeigts.

      – Arī man ir saraksts, lūk, te, – Raiders piesita ar pirkstu pie galvas. Dumiķis nosēdās viņam blakus. – Man nav jāpieraksta pilnīgi viss desmit dažādos sarakstos.

      – Drēbju pakaramie āķi, dvieļu turētāji, tualetes papīra automāti, – Ouens iesāka.

      – Par to visu parūpēsimies šodien.

      – Spoguļi, plakanā ekrāna televizori, elektrības slēdžu plātnītes un aizsegi, durvju blīvītes.

      – Tas viss ir iekļauts šodienas darbu sarakstā, Ouen.

      – Vai tev ir priekšmetu izvietojuma saraksts?

      – Nevienam nepatīk sīkmanība.

      – Vēl nepieciešamas plāksnītes ar uzrakstu “Izeja”, – Ouens turpināja lasīt no saraksta un devās uz ēdamzāli. – Šeit jāpieliek sienu svečturi. Paštaisītās ugunsdzēšamo aparātu kastes ir jānokrāso un jāuzstāda.

      – Es ķeršos pie darba tad, kad tu apklusīsi.

      – Bukleti, tīmekļa vietne, reklāma, numuriņu cenas, komplekti, numuriņu mapes…

      – Es par to visu neatbildu.

      – Tieši tā. Laimīgais! Kad būs gatavs jaunais maiznīcas projekta plāns? – Ouens uzrunāja Beketu.

      – Es rīt došos uz būvatļauju izsniegšanas nodaļu.

      – Ļoti labi. – Ouens paņēma mobilo telefonu un atvēra kalendāru. – Kopsavilkums. Es likšu Houpai piedāvāt numuru rezervēšanu no piecpadsmitā janvāra. Trīspadsmitajā janvārī varam rīkot atklāšanas pasākumu, pēc kura būs viena diena, lai visu sakārtotu. Pēc tam viesnīca tiks atvērta apmeklētājiem.

      – Līdz piecpadsmitajam janvārim atlicis mazāk par mēnesi, – Raiders sūdzējās.

      – Mēs visi zinām, ka viesnīcā vēl jāstrādā mazāk par divām nedēļām. Pirms Ziemassvētkiem visu jau būsim paveikuši. Ja šonedēļ sāksim mēbelēšanu, pirmajā janvārī tā jau būs pabeigta, un mēs noteikti saņemsim viesnīcas darbības atļauju uzreiz pēc svētkiem. Mums atliks divas nedēļas, lai saliktu punktus uz “i” un novērstu problēmas. Turklāt Houpa šeit dzīvos.

      – Es СКАЧАТЬ