Название: Ko Alise aizmirsa
Автор: Laiena Moriartija
Издательство: Apgāds KONTINENTS
Жанр: Зарубежные любовные романы
isbn: 978-9984-35-806-2
isbn:
Bija grūti iztēloties, kā Niks būtu reaģējis uz šādiem jaunumiem. Un vai tas nenozīmēja, ka viņa un Niks tagad bija radinieki? Niks bija viņas pusbrālis! Pirmais, kas Alisei ienāca prātā, bija tas, ka viņa un Niks noteikti bija smējušies līdz asarām, pārvērtuši to visu par muļķīgu spēli, izteikuši neķītras piezīmes par asinsgrēku un tēlojuši seriāla varoņus Gregu un Mārsiju Breidijus. Bet varbūt tas nemaz nebija šķitis smieklīgi. Varbūt viņš bija sadusmojies savas mātes dēļ, lai gan bija radies iespaids, ka Nika māte pret savu bijušo vīru izturas kā pret padumju, attālu radinieku.
Un kā tad ar Ķertajām? Ak dievs, Ķertās. Nika jukušās māsas tagad bija Alises pusmāsas. Dzirdot šādu jaunumu, viņas nekādi nevarēja būt reaģējušas mierīgi. Viņas nekad nemēdza reaģēt mierīgi – viņas ģība, viņas šņukstēja, viņas pārstāja sarunāties, viņas apvainojās par visnevainīgākajām piezīmēm. Vienmēr vismaz vienu māsu bija piemeklējusi kāda krīze. Alisei pat prātā nebija ienācis, ka ģimenes dzīve var būt tik dramatiska, kamēr viņa nebija iepazinusi Nika ģimeni ar visām māsām, vecākiem, krustmātēm un neskaitāmajiem brālēniem un māsīcām. Salīdzinājumā ar to visu viņas pašas klusā, pieklājīgā, mazā ģimenīte bija likusies garlaicīga un rāma.
Alise ievaicājās:
– Vai tāpēc mēs ar Niku esam…? Tāpēc, ka viņš ir nobēdājies sava tēta un mūsu mammas kāzu dēļ?
– Protams, ka ne! – Alises māte no jauna atguva sparu. – Jūsu šķiršanās mums visiem ir briesmīgs noslēpums, taču tai pavisam noteikti nav nekāda sakara ar Rodžeru un mani! Rodžers būs pagalam satriekts, uzzinājis, ka tu esi kaut vai tikai iedomājusies par kaut ko tādu. Protams, Rodžeram ir arī pašam savas teorijas par laulības šķiršanu…
Elizabete iejaucās:
– Mamma un Rodžers sagāja kopā jau pirms daudziem gadiem. Tolaik jūs ar Niku šī iemesla dēļ bijāt tādi jocīgi, un Ķertās, protams, pārņēma histērija, taču tad viss norima, un tagad neviens par to vairs neliekas ne zinis. Tici man, Alise, viss, kas tev šķiet tik satriecošs, patiesībā nemaz tāds nav. Kad tu atkal spēsi visu atcerēties, tev pašai nāks smiekli par sevi.
Alise negribēja atkal kļūt par sievieti, kurai šķiršanās no Nika nešķita nekas satriecošs; neticami, cik nevērīgi viņas māte bija ieminējusies par laulības šķiršanu. It kā tas būtu kaut kas taustāms un reāls. It kā tā būtu lieta.
– Vai zināt, es patiesībā vairs nemaz negribu šķirties, – Alise paziņoja. – Nekādas laulības šķiršanas nebūs.
– Ai! – Māte aizgrābti saņēma rokas kā lūgšanā. – Ak, bet tas taču ir brīnišķīgi…
Elizabete iejaucās:
– Mammu, tev jāapsola, ka tu par to visu neteiksi neviena vārda ne Rodžeram, ne arī kādam citam. Viņa pati nesaprot, ko runā.
– Saprotu gan, – Alise atcirta. Viņa jutās nedaudz noreibusi. – Tu vari to pastāstīt visiem pēc kārtas, mammu. Pastāsti Rodžeram. Pastāsti Ķertajām. Pastāsti mūsu trim bērniem. Nekādas laulības šķiršanas nebūs. Mēs ar Niku tiksim galā ar visu, lai kas tas arī būtu.
– Brīnišķīgi! – Barba iesaucās. – Es tik ļoti priecājos!
– Kad tu būsi atguvusi atmiņu, tev tas viss vairs neliksies tik brīnišķīgs, – Elizabete brīdināja. – Šobrīd tiek risināti juridiska rakstura jautājumi. Ja tu sāksi tā uzvesties, Džeina Tērnere dabūs sirdstrieku.
– Džeina Tērnere? – Alise noprasīja. – Kāds tad Džeinai Tērnerei ar to sakars?
– Džeina ir tava advokāte, – Elizabete paskaidroja.
– Advokāte? Viņa nav nekāda advokāte. – Alise atminējās to, kā darbā kāds puisis, kuru Džeina bija uzveikusi strīdā, bija noteicis: “Tev vajadzētu kļūt par juristi,” un Džeina bija attraukusi: “Jā, es to lieliski apzinos.”
– Viņa jau pirms daudziem gadiem tika pie jurista diploma un tagad specializējas laulības šķiršanas jautājumos, – Elizabete paskaidroja. – Viņa tev palīdz… nu, šķirties no Nika.
Cik muļķīgi, cik stulbi, ka Džeina Tērnere viņai palīdzēja šķirties no Nika. “Džeinas reizēm var būt arī par daudz,” Niks savulaik bija sacījis, un Alise domāja tāpat. Kā gan Džeina Tērnere varēja būt kaut kā saistīta ar viņu dzīvi?
– Starp jums ar Niku šobrīd norisinās cīņa par aizbildniecību, – Elizabete sacīja. – Tas ir patiešām nopietni.
Cīņa par aizbildniecību. Droši vien tas nemaz nebija jauki.
– Nu, arī par to vairs nevar būt ne runas, – Alise paziņoja. (Kāda joda pēc viņai vajadzētu kļūt par aizbildni trim nekad nesastaptiem bērniem? Viņai bija vajadzīgs vienīgi Niks.) – Mums nav vajadzīga nekāda cīņa par aizbildniecību, jo mēs nešķirsimies, un tas ir galīgs lēmums.
– Urrā! – māte nopriecājās. – Cik labi, ka tu esi visu aizmirsusi. Vēlāk izrādīsies, ka šis atgadījums ir bijis tāda kā laime nelaimē.
– Ir tikai viena pavisam mazītiņa problēma, vai ne? – Elizabete ieminējās.
– Kāda tad?
– Niks joprojām visu lieliski atceras.
DESMITĀ NODAĻA
– Nik? – Alise noprasīja.
– Atvainojiet, mīļā, tā atkal esmu es, – medmāsa sacīja.
Alise ik pēc stundas tika pamodināta, lai pārliecinātos, kā viņa jūtas, iespīdinātu viņai acīs gaismu un atkal un atkal uzdotu vienus un tos pašus jautājumus.
– Alise Mērija Lova. Karaliskā Ziemeļu piekrastes slimnīca. Es sasitu galvu, – Alise neskaidri nomurmināja.
Medmāsa iesmējās.
– Visu cieņu. Piedodiet par traucējumu. Tagad varat gulēt tālāk.
Alise iemiga. Viņa redzēja sapni par to, kā medmāsas viņu uzmodina.
– Mosties! Ir laiks doties uz salsas dejošanas nodarbību! – paziņoja medmāsa ar milzīgu cepuri, kas patiesībā bija kūka.
– Man sapnī rādījās, ka mēs grasāmies šķirties, – Alise sacīja Nikam. – Un mums bija trīs bērni, un mana mamma apprecēja СКАЧАТЬ