Tumsa piecdesmit nokrāsās. E. L. Džeimsa

Чтение книги онлайн.

      Mias draudzene pietvīkst tikpat sarkana kā maska, un es sekoju viņas priekšzīmei, juzdamās ārkārtīgi neomulīgi.

      – Dāmas, ja neiebilstat, es jums atņemšu savu pavadoni. – Kristjens apvij roku man ap vidukli un pievelk mani sev klāt. Sievietes nosarkst, smaida un mīņājas, ļaudamās viņa žilbinošā smaida burvībai. Mia palūkojas uz mani un izvalba acis, un es nespēju apvaldīt smieklus.

      – Bija patīkami iepazīties, – es nosaku, un Kristjens aizvelk mani prom.

      – Paldies! – es klusi iesaucos, kad esam nedaudz attālinājušies.

      – Es redzēju, ka Miai blakus ir Lilija. Visai nejauka persona.

      – Tu viņai patīc, – es saīgusi nomurminu.

      Kristjens nodrebinās. – Šīs jūtas nav abpusējas. Iesim, es tevi iepazīstināšu ar dažiem ļaudīm.

      Nākamo pusstundu es pavadu kā virpulī, tikdamās ar dažādiem cilvēkiem. To vidū ir divi Holivudas aktieri, divi lielu uzņēmumu vadītāji un vairāki ievērojami ārsti. Nav iespējams atcerēties visus vārdus!

      Kristjens neizlaiž mani no acīm, un es jūtos pateicīga. Šajā pasākumā vērojamā greznība, elegance un bagātība mani biedē. Nekad vēl neesmu bijusi šādās viesībās.

      Baltā tērptie kalpotāji nepiespiesti virzās garām cilvēkiem arvien biezākajā pūlī, nesdami šampanieša pudeles un satraucoši bieži piepildīdami manu glāzi. Nedrīkstu dzert pārāk daudz, nedrīkstu dzert pārāk daudz, es klusībā atkārtoju, bet jau sāku viegli reibt un nezinu, kas vainojams – šampanietis, dzirkstošā noslēpumainības gaisotne, ko rada maskas, vai arī sudraba lodītes. Vairs nav iespējams ignorēt īpatnējo smeldzi pavēderē.

      – Jūs strādājat Sietlas Neatkarīgajā izdevniecībā, vai ne? – jautā plikgalvains kungs ar lāča – vai arī suņa? – masku uz sejas. – Es dzirdēju baumas, ka notikusi agresīva pārņemšana.