Bīstamie sakari. Džefrijs Ārčers

Чтение книги онлайн.

      – Es domāju, ka viņa ir tikpat laba kā Tērners.

      Džesika iesmējās. – Atvainojiet viņu, lēdija Virdžīnija! Mamma vienmēr atgādina, ka viņam ir tieksme visu pārspīlēt.

      – Noteikti, – sacīja Virdžīnija un devās uzmeklēt Džailsu, jo uzskatīja, ka pienācis laiks viesiem doties projām.

      Džailss pavadīja mācītāju līdz durvīm, un pārējiem vēl palikušajiem bēru viesiem tas bija uzskatāms mājiens, ka arī viņiem jāiet. Aizvēris durvis aiz pēdējā aizgājušā viesa, viņš atviegloti nopūtās un atgriezās viesistabā pie ģimenes.

      – Man liekas, ka viss bija tik labi, cik vien tas šādos apstākļos iespējams, – viņš sacīja.

      – Lai gan bija arī daži tādi, kas piemiņas pasākumu vairāk uztvēra kā svinības, – piebilda Virdžīnija.

      – Veco zēn, vai tev nebūtu iebildumu, – Džailss vērsās pie Harija, – ja mēs pārģērbtos vakariņām? Virdžīnija šādas lietas ievēro ļoti stingri.

      – Mēs nevaram atļauties pārkāpt standartus, – sarunā iejaucās Virdžīnija.

      – Mans tēvs gan tos pārkāpa, cik vien spēja, – sacīja Greisa, un Harijam nācās apslāpēt smieklus. – Vēlos brīdināt, lai ar mani nerēķināties. Jādodas atpakaļ uz Kembridžu, jāgatavojas pārbaudei. Jebkurā gadījumā, – viņa piebilda, – es esmu ģērbusies piemēroti bērēm, bet ne viesībām. Nepūlieties mani pavadīt, es pati atradīšu ceļu.

      Kad Harijs un Emma nokāpa lejā uz vakariņām, Džailss viņus gaidīja viesistabā.

      Mārsdens ielēja visiem pa glāzei sausā šerija, bet pēc tam izgāja no istabas, lai pārliecinātos, ka viss norit nevainojami un ēdiens tiks pasniegts laikus.

      – Tik skumjš notikums, – ierunājās Harijs. – Iedzersim šo glāzi, pieminot lielisko lēdiju!

      – Par lielisko lēdiju, – piebalsoja Džailss un Emma, paceldami glāzes. Istabā līganā gaitā ienāca Virdžīnija.

      – Vai jūs runājāt par mani? – viņa vaicāja bez mazākās ironijas.

      Džailss iesmējās, bet Emma ar apbrīnu noraudzījās uz Virdžīnijas lielisko tērpu, kas bija šūts no brīnišķīga zīda tafta un aizslaucīja jebkādas atmiņas par viņas valkātajām sēru drānām. Virdžīnija pieskārās savai briljantu un rubīnu kaklarotai, lai būtu pilnīgi droša, ka Emma to ir pamanījusi.

      – Cik brīnišķīgs juveliermākslas paraugs, – uzslavēja Emma, uztvērusi mājienu, bet Džailss pasniedza Virdžīnijai džinu ar toniku.

      – Paldies! – atteica Virdžīnija. – Tā reiz piederēja manai vecvecmāmiņai atraitnei grāfienei no Vestmorlendas, kura savā testamentā to novēlēja man. – Mārsden, – viņa sacīja, vērsdamās pie virssulaiņa, kurš bija tikko atgriezies viesistabā, – ziedi manā istabā ir sākuši vīst. Jūs varētu tos nomainīt, pirms es šovakar došos pie miera.

      – Protams, milēdij. Ser Džails, ja vien esat gatavi, ēdiens ir galdā.

      – Nezinu, kā jūs, – teica Virdžīnija, – bet es esmu izsalkusi. Vai varam doties pie galda? – Nesagaidījusi atbildi, viņa pieķērās Džailsam pie rokas un vedināja visus ārā no viesistabas.

      Maltītes laikā Virdžīnija mieloja visus ar stāstiem par saviem senčiem, un pēc viņas vārdiem varēja secināt, ka tieši viņi bijuši Britu impērijas mugurkauls. Ģenerāļi, bīskapi, ministri… protams, arī dažas melnās avis – to viņa atzina – kurā ģimenē gan tādu nav? Līdz brīdim, kad deserts bija gandrīz galā, viņai īsti neatlika laika ne elpu atvilkt no runāšanas. Un tad Džailss paziņoja satriecošus jaunumus. Viņš ar karoti pieskandināja pie savas vīna glāzes, lai būtu drošs, ka visi uzmanīgi klausās.

      – Man ir dažas brīnišķīgas ziņas, un es vēlos dalīties ar jums, – viņš pavēstīja. – Virdžīnija ir izrādījusi man lielu godu un piekritusi kļūt par manu dzīvesbiedri.

      Telpā iestājās neveikls klusums. Beidzot Harijs saņēmās un sacīja: – No sirds apsveicu. – Emmai kaut kā izdevās izmocīt vārgu smaidu. Kamēr Mārsdens atkorķēja šampanieti un piepildīja glāzes, Harijs nevilšus iedomājās par to, ka ir aizritējušas vien dažas stundas, kopš Elizabete guldīta zemes klēpī, bet Virdžīnija jau rīkojas tieši tā, kā aizgājēja bija paredzējusi.

      – Protams, kad mēs būsim apprecējušies, – ierunājās Virdžīnija un maigi pieskārās Džailsa vaigam, – šeit notiks zināmas izmaiņas. Tomēr es nespēju iedomāties, ka jums šī vēsts nāk kā pārsteigums, – viņa turpināja un silti uzsmaidīja Emmai.

      Izskatījās, ka Džailss gluži kā apburts klausās katrā viņas vārdā un ik teikuma beigās tikai atzinīgi pamāj ar galvu.

      – Džailss un es, – Virdžīnija klāstīja, – mēs esam ieplānojuši pavisam drīz pēc laulībām pārcelties uz Beringtonholu, bet priekšā vēl ir vispārējās vēlēšanas, tādēļ kāzas uz dažiem mēnešiem nāksies atlikt. Tātad jums laika būs vairāk nekā pietiekami, lai atrastu citu vietu dzīvošanai.

      Emma nolika savu šampanieša glāzi un paraudzījās uz brāli, kurš izvairījās no viņas skatiena.

      – Esmu pārliecināts, Emma, ka tu sapratīsi, – viņš sacīja, – mēs gribam sākt mūsu laulības dzīvi ar to, ka Virdžīnija kļūst par pilntiesīgu saimnieci Beringtonholā.

      – Protams, – atteica Emma. – Godīgi sakot, es būšu pat ļoti laimīga atkal atgriezties Menorhausā, kur bērnībā esmu pavadījusi tik daudzas laimīgas stundas.

      Virdžīnija nikni palūkojās uz savu līgavaini.

      – Ak… – Džailss beidzot izstomīja. – Es biju nodomājis Menorhausu pasniegt Virdžīnijai kā dāvanu par godu mūsu kāzām.

      Emma un Harijs raudzījās viens uz otru, bet neviens no viņiem nepaguva kaut ko sacīt, jo ierunājās Virdžīnija. – Man ir divas padzīvojušas krustmātes. Abas gluži nesen kļuvušas par atraitnēm. Viņām tā būtu ārkārtīgi piemērota vieta.

      – Džails, vai tu kaut reizi padomāji par to, kas būtu piemēroti man un Harijam? – vaicāja Emma un cieši skatījās uz savu brāli.

      – Varbūt jūs varētu pārcelties uz kādu no kotedžām, kas atrodas īpašuma teritorijā? – ierosināja Džailss.

      – Manuprāt, tas nebūtu pieņemami, dārgais, – iebilda Virdžīnija un saņēma Džailsu aiz rokas. – Mēs nedrīkstam aizmirst, ka es esmu ieplānojusi plašu saimniecību. Tādu, kas atbilstu manam statusam. Es taču esmu grāfa meita!

      – Man nav nekādas vēlēšanās dzīvot kotedžā, – sacīja Emma, teju vai izspļaudama šos vārdus. – Mēs paši varam atļauties nopirkt sev māju dzīvošanai. Paldies.

СКАЧАТЬ