Ienīstu. Gribu. Mīlu. Jolanta Auziņa
Чтение книги онлайн.
Читать онлайн книгу Ienīstu. Gribu. Mīlu - Jolanta Auziņa страница 14
Pēc tam birojā kādu brīdi valda klusums. Mēs stāvam un skatāmies viens otram acīs. Sen jau tā nav bijis, lai es to darītu tieši tā.
Taču nepagūst ilgs laiks, kad Tanja pārtrauc mūsu skatīšanos.
– Nu… Vai man tad iet? – viņa jautā klusi, bet tūlīt pat mierina mani skaļākā balsī: – Es apsolu, ka rīt neaizkavēšos!
– Iet.
– Uz tikšanos, – viņa māj, neskatīdama uz mani, kad iet garām, gluži kā padotais savam priekšniekam.
Es aizdomīgi sekoju viņas slaidajai figūrai, līdz viņa pazūd aiz durvīm.
Viņas atrašanās šeit man būs ļoti grūta. Man nāksies šeit iegriezties bieži. Tas ir jauns klubs, un man nepieciešama pastāvīga uzraudzība, īpaši attiecībā uz dažiem darbiniekiem. Man būs jāsavāc visa mana gadu gaitā uzkrātā izturība un profesionalitāte, Grigorij Aleksandrovič. Mēģiniet neradīt nekārtību. Tas nevienam labi nebeigsies. Mums ir jāturpina turēties tālāk no šīs kuces, bet jāatzīst, ka mani, tāpat kā agrāk, viņa vilina ar mežonīgu spēku…
* * *
"Tanja."
Pa ceļam uz mājām es pārdomāju Grišas uzvedību, un tā man joprojām ir noslēpums. Viņš mani ienīst, un es redzu to viņa acu skatienā. Tajā pašā laikā viņš dara kaut ko nesaprotamu. Viņš vēlas mani, tas ir acīmredzami. Un es vēlos viņu, tas ir acīmredzami.
Visus šos gadus es atceros, cik labi viņš lika man justies. Un viņa pieskāriens šodien ir uzjundījis šo veco liesmu. Nepārspīlēšu, ja teikšu, ka jau sen neko tādu neesmu jutusi. Man tā pietrūka kā traka. Un pat būtu padevusies, ja Griša turpinātu šodienas sodu. Piekristu visam paklausīgi, pat par spīti mūsu pagātnei. Bet! Es nekad neesmu bijusi ar precētiem vīriešiem. Viņi man bija tabu.
Es nekad neaizraujos ar morāli, bet precēti vīrieši man vienmēr bija aizliegts auglis. Mans tētis pameta mammu, lai dotos pie citas, kad viņa vēl bija stāvoklī ar mani. Es viņu maz atceros, jo viņš nomira, kad man bija trīs gadi. Taču tas, ko viņš izdarīja, un tas, cik grūti bija mammai palikt vienai, man iespiedās uz visiem laikiem. Viņa visu mūžu mani audzināja viena, strādāja divos vai trīs darbos. Kāds āksts, lai man piedod mans "dārgais tētis", uztaisīja bērnu, solīdams ilgu un laimīgu dzīvi, un aizbēga pie mīļākās!
Ko mana mamma ir redzējusi savā dzīvē?! Viņas vecāku vecais dzīvoklis. Bērns viņas rokās. Darbs par niecīgu algu 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Kad mamma saslima ar vēzi, mēs plānojām viņai pirkt jaunu dzīvokli. Toreiz es to varēju atļauties. Es gribēju, lai mamma beidzot dzīvo labos apstākļos. Es kādu laiku sūtīju viņai naudu. Tie bija vienīgie gadi, kad viņa dzīvoja, nedomājot, cik maksā griķi vai gaļa. Viņa varēja atļauties nopirkt sev dārgāku jaku. Bet man nebija laika pabeigt iesākto.
Man nav žēl Alīnas, ja pēkšņi viņa paliek bez Grišas. Man viņa, maigi izsakoties, nepatīk. Bet šis princips manī ir tik iesakņojies, ka es nevaru atļauties iet garām savām vēlmēm.
Vai viņš viņu krāpj? Vai viņš joprojām ir tāds pats suns, kāds bija agrāk? Es nezinu. Tā nav mana lieta, un man jāpaliek no viņa pēc iespējas tālāk.....
Visvairāk man prātā ir bijusi saruna ar Miju. Viņa raudāja, kad zvanīju, lai video saziņas režīmā apsveiktu viņu ar dzimšanas dienu. Viņa teica, ka tik ļoti manis pietrūcis un vēlas mani drīz redzēt. Mana sirds asiņoja. Tā ir pirmā reize, kad mēs tik ilgi esam bijuši šķirti. Viņai ir tikpat grūti kā man. Es jūtos tā, it kā no manis būtu izrauts gabaliņš sirds. Puse no manis. Kā es ilgojos pēc viņas.
Mans mērķis ir drīzumā doties uz banku un mēģināt pieteikties hipotekārajam kredītam. Es nevaru kavēties, man tas ir jāizdara pēc iespējas ātrāk. Bet šodien neizdosies, jo visi mani dokumenti bija palikuši pie Grišas, lai mani piereģistrētu.
Kad atgriezos mājās, pagatavoju sev spageti un izvārīju dažas desiņas.
M-da… Izsmalcinātas vakariņas! Es košļāju un purinu degunu, cenšoties noslīcināt dzīves neapmierinātību. Es no tās aizbēgu, bet kur es nokļuvu? Joprojām tajā pašā dzīvoklī, joprojām ar tām pašām lētajām nūdelēm. Mans manikīrs un pedikīrs ir izstīdzējuši, man nepieciešams pieskāriens, bet tagad es to nevaru atļauties. Nekādu salonu, nekādu vaksāciju, nekādu shugaringu. Man viss būs jādara pašai.
Pēc "brīnišķīgajām" vakariņām no sava čemodāna izvelku viskija pudeli, kas atvesta no maniem Itālijas krājumiem, un iedzeru to tieši no rīkles. Alkohols apdedzina manu kaklu, triecas pa galvu. Un krūtīs jūtu spēka pieplūdumu.
– Nekas, mēs to pārvarēsim!
Ir tikai seši vakarā, tāpēc es nolemju izkraut savus koferus. Es salieku lietas pa plauktiem skapī, pakarinu uzvalkus un kleitas. Taču tikai puse no manām drēbēm der. Vēl viens "Fottuto!". Sagatavoju drēbes rītdienai, nomazgājos dušā un tad eju gulēt.
Jā, Tānija ir izpriecājusies.
* * *
Aleluja!
Es pamostos desmit minūtes pirms modinātāja. Acīmredzot vakar es baidījos zaudēt darbu, kuru vēl pat nebiju sākusi.
Es ieslēdzu mūzikas kanālu un gatavojos. Man ir pārsteidzoši labs garastāvoklis. Es arī ļoti gaidu tikšanos ar darbiniekiem. Es vienmēr esmu bijusi ļoti sabiedrisks cilvēks, un man patīk iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Un tagad es nevaru vien sagaidīt, kad redzēšu, kas ir pieņēmis darbā Grišu. Iespējams, ka personāla sastāvā ir kādas meitenes.
Un es vēlos uzreiz noteikt, kurš kļūs par manu draugu un no kura man jāturas tālāk. Kā cilvēks es reizēm esmu konfliktējoša, un skandāli darbavietā man nav vajadzīgi, būs nepieciešams labi ieskatīties.
Šodien esmu ģērbusies gandrīz pieticīgi. Balta, pieguļoša kleita uz plānām tilla siksniņām, ar mājienu caurspīdīgumu krūšu zonā. Taču tā ir tikai ilūzija smilškrāsas krāsas zīda oderējuma veidā.
Jā, tas atkal ir seksīgi, bet pieklājīgi. Es nevaru sev palīdzēt. Es gribu! Es gribu parādīt savu krāšņo figūru, kamēr man tā vēl ir. Pēc Mijas piedzimšanas man nevajadzēja sevi mocīt velti. Es gribu skaisti ģērbties! Pat ja dažiem cilvēkiem tas nepatīk… Redzi, manas drēbes neizskatās pareizi… Viņš pieradīs. Ja viņš domā, ka es esmu gatava valkāt kartupeļu maisu tikai tāpēc, ka viņam kaut kas nepatīk, viņš var atvilkt lūpas atpakaļ.
Es aizķeru dažas šķipsnas aizmugurē ar malvas sprādzīti. Dūmainas acis, bēšas lūpas. Matu sprādzes. Rokassomiņa. Taksometrs – atslēga uz svaigu un skaistu vadītāju ierodoties.
Paldies dieviem, šodien Visums mani iepriecina ar pirmo taksometru vadītāju izvēli. Es apbrīnoju skaisto Camry būtni un tikpat skaisto šoferi. Mans sievišķais libido histēriski kliedz par seksa trūkumu. Man šis gadījums ir kā svaiga gaisa malks. Nepieciešams. Īpaši tad, СКАЧАТЬ