Nozagtie skūpsti. Kristīna Doda

Чтение книги онлайн.

      – Proti, vai viņas domāšana saglabāsies tikpat skaidra un asa kā vienmēr bijusi? Nezinu. Tas nebūtu droši zināms arī tad, ja paciente būtu divdesmit gadus veca, jo smadzeņu satricinājumi ir viena viltīga padarīšana. Tomēr Sārai ir laba veselība, daudz draugu un aktīvs dzīvesveids. Nav iemesla šaubīties, ka viss būs kārtībā.

      – Paldies Dievam. – Brūka vēlreiz noliecās pār gultu un atglauda atpakaļ sirmgalves matus. – Nezinu, ko viņi iesāktu bez Sāras. – Ja kāds bija nodomājis iebiedēt di Luku brāļus, šis izrādījās visiedarbīgākais paņēmiens.

      Bet Sāras iepriekš sacītais… radās iespaids, ka viņa kaut ko zina, ka saņēmusi draudus jau agrāk.

      Par laimi, Keila nebija dzirdējusi nedz sarunu palātā, nedz Sāras nesakarīgos izteikumus. Labi, ka tā, jo viņai patika patenkot, un Brūka vēlējās pēc iespējas ierobežot tamlīdzīgu baumu izplatīšanos.

      Arī tagad Keila nelaida garām iespēju patrīt mēli par tik pikantu tematu kā di Luku brāļi. Trokšņaini nopūtusies, viņa iesāka: – Šis Rafe… bērnībā biju ieķērusies viņā līdz ausīm. Vai atceries filmu, kurā viņš tēloja galveno lomu? Filmu par pūķi, kas zēna bērnībā bijis viņa labākais draugs, bet kuru viņš aizmirsa, kad bija izaudzis liels?

      – Es atceros. – Itin kā Brūka spētu aizmirst. Viņa piegāja pie loga un pavērās laukā uz automašīnām slimnīcas stāvvietā, uz māju jumtiem, mazajiem veikaliņiem ārpus pilsētiņas centra, uz lielajiem iepirkšanās centriem un viesnīcām, kas grupējās ap galveno laukumu. Bija saskatāma arī sīka, sudrabota upes švīka, aiz tās pirmskara laikā celtas mājas, kur mitinājās pilsētiņas senāko iedzīvotāju ģimenes. Skatiens nevilšus uzmeklēja arī mātes namiņu, iespiestu niecīgā zemes gabalā senākas apbūves kvartāla vidū. Tālāk gruntsgabali kļuva lielāki, katrā no tiem slējās savrupnami tiem, kas bija atklājuši Beltēras valdzinājumu nesen. Vēl tālāk zaļoja vīna dārzi, šīs ielejas pārpilnības ķīla.

      Beltēru veidoja vecā un jaunā, nabadzības un labklājības sajaukums, un Brūka no sirds mīlēja šo vietu.

      – Rafe jau tolaik bija tik glīts zēns. – Keila klusi iesvilpās, tad prātīgi piebilda: – Nav brīnums, ja gadās piedzimt tādiem vecākiem.

      Brūka nevēlējās apspriest nedz Rafi vai viņa vecākus, nedz viņa izskatīgumu. Darbā viņai nereti bija iznākusi darīšana ar okšķerīgiem žurnālistiem un kūrorta viesiem, tāpēc nebūtu grūti apklusināt medmāsas tērgāšanu. Tomēr Keila viņai patika, un šāds sarunas temats bija drošāks, nekā baumošana par uzbrukumu Sārai di Lukai, jo īpaši tāpēc, ka… šis atgadījums, šķiet, nebija nejaušība.

      Keila turpināja čalot. – Vai kāds ir redzējis skaistākus cilvēkus par Gavino di Luku un Frančesku Pastori? Kad tādi saiet kopā un pasaulē nāk Rafe… protams, di Lukas vienmēr bijuši nepārspējami glīti, bet viņa āriene sasniedz jau gluži citu izskatīguma līmeni. Šī iedegusī āda, zilās acis un garās, melnās skropstas. Vīī! – Keila apvēdināja seju ar plaukstām.

      – Tiesa gan, vīī! – Brūka paņēma somiņu.

      – Es atceros laikus, kad jūs abi turējāties kopā. Bijāt tik tuvi, ka mums visiem likās – drīz vien svinēsim kāzas.

      Ak vai, mazpilsētas vidusskolas ir īsts tenku perēklis. Brūka ikdienišķā tonī atsvieda: – Es gribēju veidot karjeru. Viņš izlēma iestāties armijā. Tā nu mēs pateicām viens otram sveiki.

      – Es to zināju! Apgalvoju meitenēm, ka jūs abi joprojām esat draugi, bet viņas man neticēja.

      Brūka nekavējās izmantot šo izdevību izplatīt sev vēlamas baumas. – Ikvienā sastapšanās reizē mēs turpinām uzturēt šo draudzību. Šoreiz es Rafem palīdzēšu gādāt par di Lukas kundzes drošību. Es taču pazīstu vai itin visus pilsētiņas iedzīvotājus un būšu noderīga, kad viņam ievajadzēsies kaut ko noskaidrot.

      – Jā, tas izklausās prātīgi. – Keila pamāja ar galvu, tomēr tik garlaicīgas lietas kā sena draudzība nespēja saistīt viņas interesi, ja reiz radās iespēja parunāt par Holivudas spozmi. – Es tikai brīnos, kāpēc Rafe pārtrauca filmēties.

      – Domājams, tāpēc, ka vēlējās dzīvot savas vecāsmātes tuvumā. – Brūka virzījās uz durvīm.

      – Tiešām? – Keila neslēpa izbrīnu. – Es gan dzirdēju, ka Rafe pastāvīgi iekūlies tik pamatīgās nepatikšanas, ka māte visbeidzot atmetusi viņam ar roku.

      – Varbūt tev taisnība. – Keilai bija pilnīga taisnība.

      – Hmm, tev tas jāzina labāk. Tu pazīsti gan Rafi, gan viņa ģimeni tā, kā neviens cits.

      Brūka apstājās, lai ielūkotos Keilai tieši sejā. – Es labi pazīstu kūrorta viesnīcu, tas arī viss. Tāds nu ir mans darbs.

      – Protams. – Keila nenoticēja, tomēr neturpināja izprašņāt. Tā vietā domīgi noteica: – Pirms pusgada es parādīju to pūķa filmu saviem mazajiem, bet pati apraudājos tik sirsnīgi, ka vīrs aizgāja nopirkt man saldējumu. Rafe aizlaidis vējā lielu talantu, lai veltītu dzīvi tik bīstamai lietai kā cīņa ar sliktajiem puišiem. Kad es tev saku, tāds darbiņš patiešām nav joka lieta.

      Brūka gāja uz durvīm. – Es pastāstīšu viņiem to, ko tu man pateici par di Lukas kundzes stāvokli un izredzēm. Esmu pārliecināta, ka viņi priecāsies par šīm ziņām.

      4. nodaļa

      Trīs brāļi cits pēc cita izbira gaišajā, zaļi krāsotajā slimnīcas gaitenī. Kad aizcirtās palātas durvis, visi atviegloti uzelpoja. Tad Eli un Noa pagriezās pret Rafi.

      – Cilvēk, kur tu biji aizķēries? – Eli jautāja.

      – Nonna uztraucās par tevi, – Noa piebalsoja.

      Eli iebelza pa brāļa labo, bet Noa pa kreiso roku.

      – Ei! – Rafe saberzēja bicepsus. Skaidrs, ka tur paliks zilumi, tomēr viņš apzinājās, ka dunkas pelnītas.

      Pēc tam Eli aplika vienu roku brālim ap kaklu un sāpīgi patrina viņa pakausi ar pirkstu kauliņiem, bet Noa pa to laiku mafiozo stilā noskūpstīja viņu uz abiem vaigiem. Protams, Rafe pretojās, jo tā bija pieņemts, tomēr darīja to ne īpaši dedzīgi. Kad Eli palaida viņu vaļā, visi trīs smaidīja.

      Smaidīja arī medmāsas savā postenī.

      Rafe pieklusināja balsi, jo lieliski zināja, cik strauji šajā pilsētiņā izplatās tenkas. – Biju Kirgizstānā. No turienes nav iespējams tik ātri tikt projām. Vispirms man vajadzēja sameklēt kādu, kurš mani aizstāj, pretējā gadījumā tai meitenei būtu… – Viņš ierāva elpu. – Lai paliek. Es ierados, cik ātri spēju.

      – Es domāju, ka tu esi pielicis punktu tamlīdzīgiem apsardzes darbiem. – Eli bija trīs gadus vecāks, piedzimis Gavino di Lukas pirmajā laulībā ar čīliešu aktrisi un skaistuma karalieni, kura, uzzinot par vīra dēku ar sievieti, kas СКАЧАТЬ