Autogēnais treniņš peldētāju psihologiskajā sagatavošanā. Bakalaura darbs. Romans Arzjancevs

Чтение книги онлайн.

      Vispārējās psiholoģiskās sagatavošanas uzdevums – noteikt un izstrādāt praktiskas metodes, ar kuru palīdzību varētu nodrošināt sportistu psiholoģisko sagatavošanu sacensībām. Psiholoģisko gatavību sacensībām rada un nostiprina pareizi organizēta mācīšana un audzināšana treniņu procesā. Vispusīgā psiholoģiskā sagatavotība ir bāze psiholoģiskajai sagatavošanai sacensībām.

      Sportista psihe pilnveidojas tikai apkārtējās vides mijiedarbības rezultātā. Panākumi sportā lielā mērā ir atkarīgi no sportista individuālajām psiholoģiskajām īpatnībām.

      Speciālā psiholoģiskā sagatavošana konkrētām sacensībām ir sportista psihiskās gatavības veidošanas, saglabāšanas un atjaunošanas process konkrētām sacensībām. Galvenie uzdevumi: sacensību mērķu izvirzīšana, pārliecības veidošana izvirzīto mērķu sasniegšanai.

      Sportistu psiholoģiskās sagatavošanas mērķis ir veidot tādu psiholoģisko stāvokli sacensībās, lai sportisti spētu pilnībā izmantot savas funkcionālās spējas un speciālo sagatavotību, lai sacensībās uzrādītu maksimāli iespējamo rezultātu; uzrādīt stabilitāti sacensību darbība, neņemot vērā nelabvēlīgos faktorus pirms sacensībām un sacensībās.

      1.2. Sportista psihoregulācija un pirmsstarta stāvokļu regulācijas paņēmieni peldēšanā

      Ar psihoregulāciju saprot pasākumu kompleksu, kas virzīts tādu psihisko stāvokļu veidošanai sportistam, kas veicinātu vispilnīgāko viņa potenciālo iespēju realizāciju. Par tāda stāvokļa psihofizioloģisko pamatu kalpo optimāla darba (ergotropās) un atjaunošanas (tropotropās) sistēmas attiecības [30; 346].

      No psihoregulācijas sportā vispārējās pieredzes izdala trīs galvenās sportista stāvokļa rādītāju (sindromu) grupas.

      Somātiskie sindromi. Tiem pieder visi noguruma veidi, sākot no subjektīva noguruma, psihogēnā noguruma un beidzot ar somātisko astēniju, pārgurumu, saistītu ar pārciestajām traumām, anatomi-morfoloģiskajām vai organiskajām novirzēm.

      Individuāli-tipoloģiskie sindromi. Te treneris un psihologs sastopas ar augstākās nervu darbības atšķirībām un tipoloģiskām īpatnībām, kuras jāņem vērā, pareizi būvējot psihoregulējošās iedarbības, kas ir adekvātas dotā sportista nervu sistēmas spēka, ātruma, kustīguma, līdzsvarotības individuālajām īpašībām.

      Sociāli-psiholoģiskie sindromi. Tiem pieder saskarsmes deformācija un daži īpaši traucējumi, tādi kā «sociometriskā statusa deficīts» un «brīvi neaizvietojama referentometriskā valence (vērtība) ”; sindromi, kas rodas profesionālas emocionāli spriegas darbības apstākļos [47; 94].

      Svarīga psiholoģiskās sagatavošanas sastāvdaļa ir sportista pirmsstarta stāvokļa psiho- un pašregulācijas spējai. Pirmsstarta stāvokļu psiholoģisko izpausmju kompleksā izdala:

      1) vispārējā apziņas virzība – domu saturs, uzmanības virzība, uztveres un priekšstatu īpatnības;

      2) emocionālā gribas virzība – emocionālā uzbudinājuma līmenis, apņēmība, pārliecība;

      3) morālā gribas gatavība sacensībām – atbildības sajūta, mērķtiecība, ticība panākumiem [48; 15—16].

      Ļoti svarīga ir sportista funkcionālā stāvokļa kontroles līdzekļu racionāla saskaņošana, mērķtiecīgu pasākumu veikšana psihisko darbaspēju atjaunošanai un, beidzot, dažādu hetero- un autoregulējošo paņēmienu izmantošana. Starp tām īpaša vieta ir metodēm, kas nepieciešamas izpildāmās darbības svarīguma un vajadzības apzināšanai, skaidrai izpratnei par savstarpējo sakarību starp ieguldītajām pūlēm un dažādām morālās un materiālās stimulēšanas formām.; visas sportiskās darbības nozīmīguma apzināšanās sportista personīgo prasību apmierināšanai [52; 26].

      Nelīdzsvarotiem sportistiem ilgi līdz sacensībām attīstās vispārēja rakstura pirmsstarta stāvoklis, kas negatīvi ietekmē darba spējas. Sportistiem ar līdzsvarotu nervu sistēmu psihiskās gatavības stāvoklis attīstās vienmērīgāk un vairumā gadījumu optimālu līmeni sasniedz tieši pirms sacensībām. Paaugstināts emocionālais uzbudinājums pirmsstarta apstākļos ir pozitīvs faktors, ja tas nepāriet sportistam raksturīgas optimālās robežas [48; 15—16].

      Pašregulācija ir psihisks mehānisms, kas nodrošina indivīda uzvedības organizāciju atbilstoši pieņemtajām vērtībām, motīviem un priekšstatiem, dod iespēju izmantot izzināšanas datus, veidot mērķtiecīgu darbību vai atteikties no tās.

      Pašregulācijas metodes ir tās metodes, kuras palīdz indivīdam pašam apgūt iemaņas, kā savu ķermeni un psihi atslābināt no spriedzes. Vajadzētu regulēt to, kas nav labvēlīgs [9; 50].

      Pirmsstarta stāvokļu pašregulācijas paņēmieni pamatojas uz apziņas objektu uzskaiti. Tos nosaka: no vienas puses – apziņas likumsakarības un tās refleksijas, no otras puses – arvien pieaugošā pašregulācijas paņēmienu sarežģītības pakāpe, kas, apgūstot šos paņēmienus, normalizē pieejamības un pakāpenības prasību realizāciju.

      Saskaņā ar šo principu, visi pašregulācijas paņēmieni dalās četrās paņēmienu grupās:

      1. paņēmiens – kā cilvēks atspoguļo apkārtējo materiālo pasauli;

      2. paņēmiens – kā cilvēks atspoguļo savu fizisko «Es»;

      3. paņēmiens – kā cilvēks atspoguļo savu garīgo «Es»;

      4. paņēmiens – kā cilvēks atspoguļo savu sociālo «Es» [41; 29].

      Izšķir sekojošus psihoregulācijas klasifikācijas principus, metodes, ko pielieto no ārpuses (heterogēni), un pašregulācijas metodes (autogēnās):

      Heteroregulācijas verbālajās metodēs izdala arī tādus jēdzienu kā hipnosuģestija – iedvešana, atrodoties hipnotiskā stāvoklī. Hipnosuģestijā izdala sekojošus trīs hipnozes veidus:

      1. Frakcijas hipnoze – pēc 2—3 minūtēm pēc noteikta hipnotiska stāvokļa radīšanas sportistu «izved ārā» no tā, izjautā par sajūtām, novērš traucējumus, bet pēc tam viņu atkal diezgan ātri noved hipnotiskā stāvoklī.

      2. Hipnosuģestija ar «reportāžas» paņēmienu. Tā pamatojas uz frakcijas metodes principiem, tomēr tai ir arī noteikta specifika. Saskaņā ar vispārpieņemtu metodiku notiek relaksācijas, miera stāvokļa iedvešana, bet pēc tam mainās kontakta maniere.

      3. Posthipnotiskā (oterogēnā) iedvešana. Var realizēties pēc vairākām dienām. Izmanto gadījumos, ja psihologs vai treneris nevar braukt uz sacensībām kopā ar sportistu. Piemērs peldēšanā: S.V., Sporta meistara kandidāts (SMK). Sūdzības СКАЧАТЬ