Muchachas. Viss meiteņu rokās. Katrīna Pankola

Чтение книги онлайн.

      Ārā vēl ir nakts. Debesis ir melnas, vējš griež vērpetēs un aizslauka sniegu, sadzen to pret durvīm un sienām. Strazdi lidinās virs šķūņu jumtiem un spalgi klaigā. Tie cenšas patverties zem sijām un pašķīst uz visām pusēm ikreiz, kad dēļi skaļi noklaudz.

      Viņa atver ieejas durvis, aiz kurām guļ suņi. Atbalstās pret sienu, lai noturētos pretī viņu priekam, kad suņi lec viņai virsū ar savām stiprajām, stūrainajām kājām. Jā, jā, mani mazulīši, es esmu tepat, viss ir labi, jūs šonakt rējāt, vai arī jums bija bail no vēja? Viņa izvelk cepumus no kombinezona kabatas un izdala tos. Ielaiž suņus virtuvē. Noskūpsta Saldumiņu uz purna. Ieber sauso barību trijās skārdenēs. Piepilda ar ūdeni lielo salātu bļodu. Sarunājas ar viņiem klusā, spalgā balsī. Nu, Stipriniek, nu, Duksi, nu, Saldumiņ, vai esat gatavi garai darba dienai? Visi trīs steidzīgi ēd, kamēr viņa saliek malkas krāsnī pagales. Dienā viņus atnāks pabarot Suzona. Kad viņi vakarā atgriezīsies, istaba būs silta.

      Rīta darbi. Viņa tos var paveikt ar aizvērtām acīm. Agrāk viņi bija divi. Adrians un Stella. Tagad viņa ir viena. Žoržs un Suzona dzīvo kaimiņu mājā. Vasaras ikdiena, ziemas ikdiena. Rudens un pavasara ikdiena. Viņa pielāgojas gadskārtām, vasarā dzer kafiju ilgāk, ziemā atlicina laiku sniega tīrīšanai. Vai arī tam, lai iedarbinātu kravas automašīnu ar iebūvēto celtni, kura kalpo gan par ģimenes auto, gan par darbarīku.

      Ziemā ūdens krāns fermas pagalmā aizsalst. Viņa ņem ūdeni no virtuves krāna un satecina to lielā lejkannā ar trīsdesmit litru tilpumu. Tās rokturis griežas plaukstās, viņa ir pazaudējusi savus ādas cimdus. Tavus žņaudzējas cimdus, Toms saka. Svaigs ūdens ruksim Merlinam un arī ēzeļiem. Neaizmirstot arī par sauso barību. Siens ēzeļiem, katrās redelēs pa saišķim. Viens burkāns, divi burkāni, trīs burkāni, paglāstīt Toto, Bergamoti un Grizliju. Kad viņa pievēršas abiem pārējiem, Toto sāk kašņāt zemi. Viņai ir bail no Toto, viņš ir nejauks un var pat iespert. Tā jau ir gadījies. Viņa bija noliekusies, lai pārgrieztu siena saišķa auklu, un ēzelis viņai pamatīgi iespēra. Viņai divus mēnešus nācās nēsāt roku ģipsī. Nejauks lūzums, ārsts sacīja, taču jums ir paveicies, tagad jūs nedrīkstat nest neko smagu. Lai vīrs jums palīdz. Viņš nav mans vīrs, viņa bija noņurdējusi caur zobiem.

      Grizlijs savā melnajā polārlāča kažokā piespiežas viņai klāt. Pagrūsta viņu ar purnu un piespiež pie nožogojuma. Viņš dreb. Viņam ir bail no negaisa.

      Ne jau no negaisa es baidos. Briesmas slēpjas kaut kur citur, es to zinu. Es jūtu, ka briesmas ir tuvumā. Es tās protu pamanīt jau no tālienes.

      – Nebaidies, Grizlij. Nebaidies, tas ir tikai negaiss, un, ja pērkons dārd šeit, zibens sper kaut kur citur.

      Vai sāks snigt vai līt? Viņa to nezina. Debesis ir zemas, draudīgas, svina pelēkas. Viņa atsāk rosīties ar lejkannu. Ūdeni vistām, ūdeni zosīm. Kukurūzu un sacietējušo maizi, ko viņa ir dabūjusi pie Leklerka. Lielie divsimt litru maisi, ko viņa ir nopirkusi par trim eiro, iekrāvusi automašīnā, atnesusi uz muguras. Viņa izkaisa maizi zemē un samīda, lai sadrupinātu.

      Viņa paceļ galvu, paskatās uz pirmā stāva logiem un uzsauc: Tom! Vai esi gatavs? Vai jau esi iztīrījis zobus? Viņa paskatās pulkstenī. Pēc desmit minūtēm jādodas ceļā.

      Uz malkas kaudzes ir nolikts motorzāģis. Vakar vakarā viņa aizmirsa to nogādāt vietā. Vēlāk vajadzēs ieeļļot ķēdi. Šovakar būs jātiek galā ar malku. Vai arī rītdien. Smagās pagales dzīvojamās istabas lielajam kamīnam. Istabai, kurā viņa darina tekstilmozaīkas segas, kamēr Toms noņemas ar modelīšiem vai pilda mājasdarbus. Garā sega, kurai ir savs stāsts, stāsts par viņu pašu. Vajadzētu tai izdomāt nosaukumu.

      Viņa vērīgi palūkojas debesīs. Vienmēr viss sākas ar vēju. Vējš, lieli, melni un balti mākoņi, lietus. Skumju lietus. Kad viņa vēl bija maza, lietus laikā viņai bija bail. Bail, ka lietus varētu atgrūst vaļā durvis.

      Zīlītes, ūbeles un dadzīši trokšņo uz virtuves palodzes. Tie gaida, kad viņa uz āķa izkarinās garas speķa strēmeles. Un sabērs trauciņos saulespuķu sēklas un zemesriekstus. Sākumā tie cienīgi СКАЧАТЬ