Atbildi zina tikai laiks. Džefrijs Ārčers

Чтение книги онлайн.

      Tiesnesis nosprieda, ka mans brālis ir gluži parasts zaglis, kurš izmantojis zināmas priekšrocības, lai aplaupītu savu darba devēju. Runas beigās viņš sacīja, ka nav citas iespējas – Stens jāiesloga cietumā uz trijiem gadiem.

      Kamēr ilga process, es katru dienu pavadīju tiesas zālē, pūlēdamās saklausīt kaut sīkāko norādi, mājienu, minējumu par to, kas noticis ar manu vīru tajā dienā.

      Un ik reizi, kad tiesnesis pavēstīja par sēdes pārtraukumu, es nebiju uzzinājusi neko vairāk, lai gan biju pilnīgi pārliecināta, ka brālis man neizstāsta visu līdz galam. Pagāja laiks, līdz es noskaidroju, kālab tā.

      Bez manis bija tikai vēl viens cilvēks, kurš katru dienu ieradās uz tiesas sēdi, proti, Vecais Džeks Tārs, tomēr mēs nesarunājāmies. Patiesību sakot, mēs laikam nekad arī vairs nesatiktos, ja vien tas nebūtu jādara Harija dēļ.

      Tikai pēc kāda laika es pieņēmu domu, ka Arturs vairs nekad neatgriezīsies. Stens bija apcietinājumā pavadījis vien dažas dienas, kad es reāli sapratu, ko nozīmē dzīves smagums. Viens no ģimenes iztikas pelnītājiem bija cietumā, bet otra atrašanās vieta bija zināma vienīgi Dievam, un mēs jau pavisam drīz vārda pilnā nozīmē bijām palikuši bez maizes. Laimīgā kārtā Stilhausleinā valdīja nerakstīts likums – ja kāds tiek aizsūtīts “brīvdienās”, kaimiņi dara visu, ko vien spēj, lai atbalstītu bez apgādnieka palikušo ģimeni.