Название: Negaidītais mantojums
Автор: Džūda Devero
Издательство: Apgāds KONTINENTS
Жанр: Современная зарубежная литература
isbn: 978-9984-35-824-6
isbn:
Māja bija patiešām skaista! Tai piemita senatnīgums, atmiņu aura un tāda omulība, kādu viņa nebija jutusi vēl nekur citur. – Un tā ir mana? – viņa nočukstēja.
– Tieši tā. – Viņu iepriecināja Halijas reakcija. – Apskatiet te visu, bet es tostarp uzmeklēšu Džeimiju.
Platām acīm vērdamās apkārt, Halija neko neteica, tikai pamāja ar galvu. Džērids iegāja pa durvīm labajā pusē, bet Halija devās augšup, kur atradās neliels kāpņu laukumiņš un tam abās pusēs – durvis. Katras veda uz lielu, kārtīgi mēbelētu guļamistabu ar savu vannas istabu. Mazliet tālāk atradās neliela dzīvojamā istaba ar plašu logu, kas dāvāja skatu uz mājas otru pusi.
Māja bija piederējusi iesīkstējušam vecpuisim, tālab Haliju pārsteidza tas, cik tā likās silta un aicinoša. Viss bija pārdomāts līdz pat sīkākajām detaļām – jaukas, meža puķu rakstiem rotātas tapetes, senlaicīgo gultu pārklāji maigi zaļos un zilos toņos, lieli, mīksti spilveni gultu galvgaļos, pie logiem sēdekļi ar spilveniem gaiši sārtos un persiku toņos, aizkaru sasaites ar skaistiem pušķiem galos.
Halija piegāja pie loga, paraudzījās uz dārzu un noelsās. Mājas priekšā zemes bija pavisam maz, taču otrā pusē pletās satriecoši plašs laukums T formā un auga vairāki milzīgi koki un puķes dobēs. Tās gan bija gandrīz tukšas, un Halijas plaukstas jau prasījās tajās kaut ko iestādīt. Gluži negaidot, viņai prātā iešāvās doma, ka tagad, kad tuvumā nebūs ne Šellijas, ne viņas mātes, šim dārzam nekad nedraudēs izpostīšanas briesmas un to nenolīdzinās ar buldozeru.
“Interesanti, kur gan atrodas Džērida pieminētā darbnīca, kas pārveidota par Džimija sporta zāli?” Halija minēja. Pacēlusi logu uz augšu, viņa palūkojās ārā, lai saredzētu kaut ko pāri augstajam žogam, kas ieskāva dārzu.
Viņa saklausīja balsis un atvirzījās no loga. Tuvojās divi cilvēki. Kāda padzīvojusi, sīka auguma sieviete un vīrietis uz kruķiem. Abi atradās pietiekami tuvu, lai Halija skaidri redzētu, ka viņš ir ļoti pievilcīgs. Pat skaists. Ne jau tāds kā modeļi, kuru attēli redzami žurnālos, bet īsts vīrietis. Tāds, uz kuru paskatoties, ļimst ceļgali, – bieziem, melniem matiem, vaigu bārdu, spēcīgu zodu un lūpām, kas šķita tik maigas, ka Halijai noreiba galva.
Vīrietis uzsmaidīja sirmajai sievietei, un Halija pamanīja, ka viņam pie acīm ievelkas sīkas rieviņas. “Viņam ir vismaz trīsdesmit,” Halija sprieda. Džērids viņu bija raksturojis kā “īsu”, bet viņa augums bija pāri par sešām pēdām, un “plecīgu”, taču izskatījās, ka viņam ir apmēram divsimt mārciņas spēcīgu muskuļu. Vīrietim mugurā bija krekls ar garām piedurknēm, bet tas nenoslēpa lielisko ķermeni. Kājās viņam bija treniņbikses, kas kļāvās pie spēcīgajiem gurniem; Halija saskatīja, kā izspiežas ceļgala šina.
“Nevar būt, ka ar viņu man nāksies strādāt,” Halija domāja. “Džērids sacīja, ka viņš ir “gandrīz vēl bērns”! Īss un plecīgs.” Un šāds apraksts nekādā ziņā nesaderēja ar vīrieti, ko viņa redzēja.
Halija atkāpās tālāk un piespiedās pie sienas. Sacīt, ka šis vīrietis ir viņas gaumē, nozīmētu nepateikt visu līdz galam. Viņai vienmēr bija patikuši atlētiski, muskuļoti vīrieši. “Tas var radīt sarežģījumus,” viņa sprieda. Pasniedzēji masāžas kursos un vēlāk arī fizikālās terapijas kursos nemitējās atgādināt par to, cik svarīga ir profesionāla attieksme. Fizioterapeits nekad nedrīkst ielaisties personiskās attiecībās ar klientu. Halija tika brīdināta, ka daži klienti mēģinās flirtēt un ķircinās viņu. Prakses laikā viņa bija ievērojusi, ka tā patiešām ir taisnība. Toreiz izrādījās gluži viegli ar jokiem atvairīt šos puišus. Halija tik ļoti koncentrējās darbam, ka par kaut ko citu pat domāt nebija laika. Turklāt viņai neviens no tiem puišiem tā īsti nemaz nepatika.
Taču šis vīrietis – Džeimijs Tegerts – bija citāds. Halija pamanīja, ka viņai trīc rokas un uz virslūpas ir izspiedušās sviedru lāsītes.
– Kontrolē sevi! – viņa noteica un atkāpās no sienas. Vairākas reizes dziļi ieelpojusi, lai nomierinātos, viņa izgāja no guļamistabas kāpnēs.
Halija ieraudzīja divas skaistas, senatnīgas durvis. Vienas bija aizslēgtas, bet otras veda uz dzīvojamo istabu. Tās griesti bija ļoti zemi, ar lielām, pamatīgām sijām, kas liecināja par mājas cienījamo vecumu, turklāt pastiprināja tajā valdošo rimtuma un miera sajūtu. Pie vienas sienas atradās dziļš un plašs kamīns, tālākajā malā bija skaisti logi. Dīvāns un divi zviļņi izskatījās mīksti un ērti. Tie bija pabīdīti tālāk, lai iegūtu vietu šaurai gultai un rakstāmgaldam.
Skatoties uz šo gultu, Halija ieprātojās: “Kā gan vīrietis ar tik platiem pleciem spēj gulēt tajā? Vai viņa kājas un rokas nokarājas pāri malām?” No šādām domām Halijai gandrīz sanāca smiekli.
Kāda impulsa vadīta, viņa piegāja pie rakstāmgalda. Tas bija vecs, un daudzie lietošanas gadi bija atstājuši savas pēdas. Uz tā bija kaudzīte grāmatu mīkstajā iesējumā – vīriešu sarakstīti romāni par noslēpumainām slepkavībām – un liels, ādas vākos iesiets plānotājs, kā arī tam pieskaņots pildspalvas turētājs.
Halija apsēdās uz neliela koka krēsla un, ātri paraudzījusies apkārt, lai pārliecinātos, ka šajā istabā patiešām atrodas tikai viņa, atvēra plānotāju.
No ieraudzītā viņai gadrīz aizrāvās elpa. Tur bija lieli, mirdzoši Šellijas portreti. Viena bija profesionāļa uzņemta fotogrāfija, kurā redzama tikai viņas galva. Vēl kāda, kurā iemūžināta Šellija, tikko iznākusi no dušas, bija skaista, taču pamatīgi uzlabota – mati atmesti uz vienu pusi, ideālajās lūpās tikko jaušams, pavedinošs smaids. Satriecoši.
Bija vēl arī citas fotogrāfijas. Šellija vada automašīnu ar nolaižamo jumtu. Mati vējā sabužināti, seja pavērsta pret sauli. Izskatījās, ka šis attēls gatavots kādas filmas aktieru atlasei. Vēl viena – Šellija ģērbusies sarkanā zīda blūzē, kas atpogāta tā, lai būtu redzams viņas melnais krūšturis. Iespējams, tā bija uzņemta uz skatuves. Kādā citā Šellija bija piespiedusi pie vaiga ziepju gabaliņu. Varbūt tas domāts reklāmai?
Un pēdējā – Šellija visā augumā, ģērbusies bikini. Piecas pēdas vienpadsmit collas gara, ne grama liekā svara, garie, blondie mati sasieti augstā zirgastē. Īsta amerikāņu meitene. Katra vīrieša sapnis.
Pārņēma sajūta, ka tūdaļ vairs nespēs paelpot. Halija atspiedās pret krēsla atzveltni.
Kņadā un satraukumā, kas galu galā visu vērta par nogurdinošu dienu, Halija tikai tagad attapa, ko Džērids bija sacījis un kas viņai tobrīd paslīdējis garām, īsti neapjausts, – Šellija pa elektronisko pastu sazinājusies ar savu “potenciālo pacientu”. Tanī acumirklī viņas prāts bija pārpildīts ar domām par to, ka pusmāsa viltojusi viņas pases kopiju un pūlējusies nozagt viņas māju.
Halija pacēla fotogrāfiju, kurā Šellija bija redzama bikini. Viņa nekad nebija spējusi aptvert, kā gan Šellija un viņas māte ar viņām tik raksturīgo trekno burgeru, kartupeļu frī un kolas diētu bija spējušas nepieņemties svarā ne par unci. Pēc tam, kad viņas bija ienākušas Halijas dzīvē, viņai vajadzēja no vecvecāku gatavotajām veselīgajām maltītēm pāriet uz nebeidzamiem СКАЧАТЬ