Flirts. Ketlīna Tesaro

Чтение книги онлайн.

      – Un mēs esam sava aroda meistari, – Valentīns lepni piebilda.

      – Jūs gribat teikt, ka mēs izvēlamies sievietes?

      – Pirmais noteikums, – Flika norādīja, – tu pilnīgi noteikti, kategoriski neizvēlies sievietes.

      – Nekādā gadījumā. Mēs flirtējam, Hjūij, liekam sievietēm sajusties labi tikai tāpēc vien, ka viņas ir dzīvas. Mēs viņas ievērojam. Uzrunājam. Pievēršam viņām zināmu uzmanību.

      – Un tad pazūdam, – Flika piebilda. – Otrais noteikums: vienmēr vēro izeju.

      Situācija sāka uzlaboties. Galu galā viņam nevajadzēja kļūt par zēnu pēc izsaukuma.

      Un tomēr viņa jaunā profesija nebija īsti skaidra.

      Valentīns sajuta Hjūija apjukumu. – Sāksim no paša sākuma. Iztēlojieties, – viņš izdarīja plašu teatrālu žestu ar rokām, – kādu dienu vientuļa, atraidīta sieviete gaida metro vilcienu vai stāv rindā veikalā un piepeši mana, ka labi ģērbies, izskatīgs jauns cilvēks uz viņu noskatās. Varbūt viņa aizgriežas, izliekas neko nemanām. Taču viņš nespēj vien beigt skatīties. Viņa pietvīkst, satraucas. Un visbeidzot, kad viņa jau grasās iet projām, viņš to aptur. Un kautrīgi stostīdamies, izsaka viņai kādu laipnu, sirsnīgu komplimentu.