Visas raganas ir kuces vai rektoram vairāk neliet. Jolanta Auziņa

Чтение книги онлайн.

СКАЧАТЬ kāds skaists puisis!" – manās domās plīvoja rozā sirsniņas.

      – Nu es tevi aizvedu prom no durvīm. Tagad noteikti neviens tev nepaklups. ES atvainojos. "Viņš novērsās un devās pie krodzinieka.

      "Viņš nepaklups… Ah…" es biju aizkustināta, turpinot peldēt neparastajā rozā miglā. – Tu gribi teikt, ka viņš nepaklups? Vai es esmu koka celms, kuram paklupt?! "Viņa pakratīja galvu, novēršot apsēstību, iztaisnoja plecus un atriebīgi domāja: "Un viņš nav tik skaists." Vīrietis ir kā vīrietis. Parasts!"

      Un viņa arī aizgāja pie krodzinieces. Es piegāju klāt tieši tad, kad viņš brunetei pasniedza atslēgu ar smagu birku:

      –…Šeit, kungs, mūsu labākā istaba ir jūsu rīcībā! Pagaidi, mans palīgs atnāks un uzvedīs tevi augšā.

      Krodzinieku jaunais viesis tā aizrāva, ka nepievērsa man uzmanību! Man nācās izlikties, ka klepu.

      "Jā, kundze," viņš beidzot piekrita pagriezties pret mani.

      "Man vajag istabu pa nakti," es teicu un uzmetu garu skatienu brunetei.

      Viņš aizgāja un paskatījās koplietošanas telpā.

      "Atvainojiet, kundze, bet vietu vairs nav," krodzinieks atmeta rokas.

      – Kā nav? – Es neticēju.

      – Drīz pilsētā būs tirdziņš. Kopš pusdienas laika nav bijis nevienas telpas. – Un iztaisnoja savus noslīdējušos matus.

      – Bet… Jūs tikko iedevāt šim kungam istabas atslēgu! – biju sašutis.

      "Es to atdevu, un tā vairs nav," krodzinieks uzmeta sēru seju.

      Es neizpratnē skatījos apkārt, nezinādama, ko darīt – šī bija pirmā reize, kad nokļuvu šādā situācijā. Es satiku brunetes skatienu. Vai tiešām viņš atstās visu tā, kā ir, zinot, kādā situācijā ir meitene? Nē, šāds vīrietis noteikti nevar atstāt dāmu nepatikšanās!

      Es nolaidu savu satraukto skatienu, tad pacēlu acis un lūdzoši paskatījos uz viņu. Parasti šāds vīriešu izskats darbojās nevainojami.

      Man par pārsteigumu, šis puisis nesteidzās man piedāvāt savas istabas atslēgu, bet gan paskatījās uz mani ar vērtējošu skatienu, pats kaut ko izdomāja un beidzot piegāja pie manis.

      – Ja vēlies, varu piedāvāt tev nakšņot manā dzīvoklī.

      – Tā ir patiesība?! – It kā akmens būtu no maniem pleciem pacelts. Tomēr viņš ir īsts džentlmenis un izskatīgs vīrietis, ko meklēt! – Liels paldies! – sirsnīgi pasmaidīju, grasīdamies pastiept roku pēc atslēgas. -Kur tu pavadīsi nakti?

      Es jautāju tīri pieklājības dēļ. Tomēr cilvēks manis dēļ sagādās neērtības un būs nepieklājīgi neizrādīt interesi vispār.

      – Tajā pašā vietā, kur tu. "Un viņš tik burvīgi un aicinoši pasmaidīja, ka es vienkārši uzsitīju skropstas, līdz galam neapzinoties, ko viņš tikko teica.

      Un te es stāvu ar sastingušu smaidu uz lūpām, skatos uz šo smaidīgo tītaru un domāju: ko skaistu es viņā atradu?! Viņam uz pieres rakstīts: narcistisks suns!

      Es garīgi izgāju cauri visiem neķītriem epitetiem, ko gribēju piedēvēt šim… nelietim.

      Tikmēr necilvēks turpināja:

      "Un es arī priecāšos, ja jūs vakariņosit ar mani." Tūlīt veiksim pasūtījumu. Kam tu dod priekšroku?

      – Lēdija dod priekšroku kungiem. – Smaids pazuda no manas sejas, un es pagriezu savu aso degunu. "Es kaut kā iztikšu bez jūsu vakariņām un istabas."

      "Ak, ticiet man, man ir atbilstošs prefikss dižciltīgam uzvārdam," vīrietis nebija pārsteigts un paskatījās uz mani ar izsmejošu skatienu.

      – Bez šaubām. “Es pasmaidīju savu indīgāko smaidu. "Un ticiet man, ja es kādreiz izlemšu pavadīt nakti ar pulti, es noteikti jums to paziņošu."

      – Tātad, varbūt vari pierakstīt adresi? – viņš pasmīnēja.

      – Tas nav tā vērts. Man jau ir ļoti labs priekšstats par to, uz kādu adresi mums jūs jānosūta.

      Viņa pagriezās un iegāja zālē, nolemdama pavakariņot un tad atrisināt problēmu.

      "Mazā kuce," ne pārāk sarūgtināts vīrietis no aizmugures iesmējās.

      Es nedaudz samazināju ātrumu, parādot, ka dzirdu viņu, tad pasmīnēju, pacēlu zodu augstāk un devos tālāk.

      2. nodaļa. Ir dažādas dziras

      Bija grūti atrast brīvu galdiņu. Nē, tā mani uzaicināja gandrīz uz katru vietu, kur nebija sieviešu, taču šī iespēja man nederēja. Gribēju pamielot noslēpumainību, ko vecāki lūdza ievērot pirms akadēmijas, uzlikt galvā raganas cepuri, izvēlēties galdiņu un mīļi smaidot pateikt “nolādē mani” pie tā sēdošajiem (man vajadzēja dariet to vienreiz – tas darbojās nevainojami), bet situāciju, dīvainā kārtā, izglāba tante.

      Papūtusies viņa parādījās zālē, paskatījās apkārt uz sanākušajiem un, pagriezusies, stājās krodzinieka virzienā. Un es pat nevarēju iedomāties, par ko viņa ar viņu pļāpā, bet augļais puisis pie ieejas, pēc iestādes īpašnieka zīmes, uzreiz notīrīja vienu no dzērāju galdiņiem, un mēs varējām diezgan apsēsties. ērti pie tā.

      – Cik jauks cilvēks. Viņš pat mums atrada istabiņu, lai gan gadatirgus dēļ krogs bija pilna,” un pasmaidīja krodzinieces virzienā.

      Viss, ko es varēju darīt, bija apmulsumā sist skropstām.

      – Tante, vai tu esi pārliecināta, ka neesi ragana?

      Viņa vienkārši izplūda smieklos, bet tad satvēra vēderu un sarāvās.

      – Ja nu vienīgi, mazulīt. Vai zini, kāda ir visefektīvākā maģija saziņā ar veikalniekiem un krodziniekiem? – viņa pasmīnēja, skatoties uz manu garo seju. Tantei noteikti nepiemita nekāda maģija, un šāds apgalvojums izrādījās ļoti intriģējošs. – Naudas maģija. Jūsu tēvs mums iedeva pietiekami daudz, lai samaksātu šim nelietim nedaudz vairāk. "Un pēkšņi viņa jautājoši paskatījās uz mani: "Tildočka, vai tev ir kāda dzira vēderam?"

      "Tantīte, bet tu biji pirmā, kas mājās kliedza, ka no raganas rokām nekādas šķebinošas lietas nepieņemsi," atcerējos viņas niknos izteikumus!

      – Ak, ko man vajadzēja teikt? Pēc tam, kad tu aizgāji uz skolu, Barons, šķiet, satrakojās, viņš pat nevarēja izturēt raganu pieminēšanu. Un es, starp citu, esmu vientuļa sieviete un ļoti atkarīga no savas vienīgās radinieces. Protams, man viņš bija jāatbalsta.

      Es nopūtos un pamāju ar galvu. Manam tēvam tiešām agrāk nebija tik negatīvas attieksmes pret raganām, taču viņš ļoti mainījās, tiklīdz tika atklāta mana dāvana. Ja nebūtu mūsu galvenā ragana, es nevarētu mācīties СКАЧАТЬ