Nodevējs. Edgars Auziņš
Чтение книги онлайн.

Читать онлайн книгу Nodevējs - Edgars Auziņš страница 3

Название: Nodevējs

Автор: Edgars Auziņš

Издательство: Автор

Жанр:

Серия:

isbn:

isbn:

СКАЧАТЬ style="font-size:15px;">      – Mēs neiebilstam! Tikko no Foggy Albion krastiem viņi nodeva vintage vīna pudeli.

      Gļebs aizver durvis. Viņš pieiet pie skapja un izņem pudeli viskija un divas glāzes. Viņš noliek tos uz galda un izlej.

      – Klausies, vecais! Es nevaru saprast, vēl nesen varēji uz pirkstiem saskaitīt, cik reižu dzēri, bet tagad tev nav nekas pretī katru dienu izdzert glāzi! Kas noticis, kādi noslēpumi ir starp mums!? – jautā Gļebs.

      Draugi dzer.

      – Ar mani viss kārtībā. Es sāku mazāk nodarboties ar sportu, bet šeit, ziniet, ir tieša proporcionalitāte – daudz sporta veidu – nedaudz viskija, nedaudz sporta – daudz viskija!

      Gļebs pasmaida, taču ir skaidrs, ka atbilde viņu neapmierina.

      – Šeit redzams tikai tas, ka deputāta amatā iecelts nevis jūs, bet šī svarīgā figūra aizkulišu aparātspēlēs! Tātad, tas nav tikai es, visa komanda ir šokā! Gribētu iejusties mūsu priekšnieku galvās, lai saprastu, kas viņus vada, pieņemot šādus lēmumus!?

      «Iedzersim vēl vienu glāzi,» Nikolajs saka un piepilda glāzes.

      «Jebkurā gadījumā, ņemot vērā jūsu nopelnus, augstāks amats nav tālu.» Iedzersim uz šo.

      Draugi atkal dzer.

      – Man ir labi, tieši tā, liriska pauze, vēl nedaudz, un es apstāšos! – Nikolajs aizbildinās.

      – Tas ir lieliski! Es ierosinu šo notikumu nosvinēt nedēļas nogalē savā namiņā. Pirts, bārbekjū, daba! Nu un, protams, glāze! Mēs gaidām tevi un Yulku.

      – Par pirti!

      Un vecie draugi atkal iztukšo glāzes.

      3. nodaļa

      Īpaša kasta ASV Centrālajā izlūkošanas pārvaldē ir darbinieki, kas strādā Krievijas virzienā. No vairāk nekā 20 tūkstošiem CIP pilnas slodzes izlūkdienestu darbinieku aptuveni 600 ir iesaistīti darbā pret Krieviju. Iespaidīga figūra, vai ne!? Un šeit mēs runājam tikai par darbiniekiem, kuru vienīgā darba joma ir Krievija. Un, ņemot vērā to, ka galvenais un pamatoti vienīgais ASV cienīgais pretinieks ir Krievijas Federācija, tad ar pārliecību varam teikt, ka ja ne visam atlikušajam personālam, tad lielākajai daļai tās pusei vienā vai otrā veidā ir viens uzdevums – lai pēc iespējas vairāk sabojātu Krieviju, kur nu kas tā bija. Un šīs problēmas risināšanā mūsu galvenie partneri ar augstu efektivitāti izmanto visu savu potenciālu, tostarp jaunākos zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus. Darbs Krievijas virzienā ir panākums pats par sevi: esi atzīts par labāko no labākajiem, esi izgājis intensīvu apmācību, tev ir lielākas iespējas pacelties pa karjeras kāpnēm, vairāk iespēju ierakstīt savu vārdu CIP vēsturē. utt.

      Tas, kurš nenovērtē ienaidnieku, ir bezvērtīgs. Krievijas izlūkošanas un pretizlūkošanas gadījumā CIP ir pakļauta adekvātiem ietekmes un pretdarbības pasākumiem, kas pilnībā atbilst šīs organizācijas radītajiem draudiem.

      Tieši šādu adekvātu attieksmi rāda mūsu pretizlūkošana saistībā ar vienu no labākajiem mūsdienu CIP skolas paraugiem – ASV vēstniecības Krievijā 1.sekretāru Maiklu Robbinsonu, oficiāli politiskās nodaļas darbinieku, patiesībā CIP stacijas virsnieku., karjeras izlūkošanas darbinieks. Maikls ir precējies un viņam ir divas meitas. Ja vēl vairāk pārtulkosim visus epitetus par Miķeli padomju manierē, mēs iegūsim neaizmirstamo: komjaunietis, sportists, aktīvists un ah! kāds vīrietis! Maikla atšķirīgā iezīme ir tā, ka viņš ir bezgala iemīlējies savā profesijā, katram uzdevumam pieiet neformāli un nepārtraukti pilnveido savu novadpētniecības apmācību. Krievijā viņš dzīvo un strādā, izmantojot pilnīgas «iegremdēšanas» metodi savā vidē. Un patiesībā, ja ne viegls akcents un diplomātiskā imunitāte, viņš varētu izturēt vidusmēra krievu vīrieti uz ielas.

      Netālu no ieejas Sandunovskie Bani ir novietota automašīna ar diplomātiskām numura zīmēm. Maikls izkāpj no mašīnas. Viņš atver bagāžnieku, izņem somu, un no tās var redzēt slotu. Maikls dodas uz ieeju un dodas iekšā vannā.

      Amerikāņa rīcību no citas stāvošas automašīnas slepus novēro Federālā drošības biroja Operatīvās meklēšanas direkcijas labākie pārstāvji, labākie – jo šī darba joma arī mums ir ļoti cieņā, jūs uzvarējāt nesūti šeit nevienu! Mašīnā ir trīs cilvēki, viņi skatās, kā Maikls noparkojas, izkāpj no mašīnas un dodas uz pirti. Šobrīd viņi nesteidzīgi sarunājas:

      – Kā durklis, katru ceturtdienu uz pirti. Varbūt viņš ir krievs, nevis amerikānis, izliekas par savējo, lai mūs maldinātu!? – stāsta grupas vadītāja.

      «Man personīgi ir vienalga, kas viņš ir, galvenais, ka šodien ir mana kārta uz ekspluatācijas izdevumu rēķina pērties pirtī,» sarunu atbalstīja otrs darbinieks.

      – Kuram tas rūp, un kurš sargā ielu, kopā ar amerikāņu automašīnu! – operatīvais šoferis neapmierināti atzīmēja.

      – Nevis aizsargāt, bet operatīvi apzināt iespējamās ārvalstu izlūkdienestu naidīgās darbības, izmantojot tehniskos līdzekļus un operatīvās metodes! – uzsit šoferim pa plecu. – Augsts gods, Gena, ne visi to saņem!

      – Tātad, Mihaļič, sagatavojies. Aiziet! – vecākais dod komandu.

      Tiklīdz Maikls ieiet vannās, divi nepiederošie paņem somas, no kurām arī izspraucas slotas, izkāpj no mašīnas un ātri seko amerikānim. Pēc biedru izkāpšanas no mašīnas šoferis skumji nopūšas:

      – Tas vienmēr ir tā, dažiem tas ir viss, bet citiem tas ir «augsts gods»!

      Pēc šiem vārdiem viņš sniedzas cimdu nodalījumā, izņem iepakojumu folijā, attin to un skumji sāk ēst dežūras sviestmaizi.

      Maikls ieiet atpūtas telpā, izģērbjas vienā no pieejamajām istabām, ietin sevi palagā, paņem slotu un dodas uz mazgāšanas un tvaika istabu. Novērošanas darbinieki atrodas attālumā no Maikla, uzvedas mierīgi, cenšas neizlaist amerikāni no redzesloka un tajā pašā laikā dara visu, lai viņš viņiem nepievērš uzmanību. Maikls ieiet mazajā hammam tvaika istabā un aizver aiz sevis durvis. Visa telpa ir tīta ar biezu tvaiku, viņš uzmanīgi pārvietojas, lai atrastu soliņu un apsēstos uz tā. No miglas atskan balss:

      – Labi jums, pareizticīgie kristieši!

      – Labvakar! – Maikls atbild ar vieglu akcentu.

      Pēkšņi no biezā tvaika pēkšņi parādās roka un satver Maiklu aiz rīkles. Aiz tās parādās rokas īpašnieka galva, uz kuras zemu novilkta peldcepure. Svešinieks pienāk tuvu amerikānim un rūpīgi nopēta viņu.

      – Maikls Robinsons? – jautāja svešinieks.

      – Jā, es esmu amerikāņu diplomāts! Jums nav tiesību!

      «Es gaidu jūs šeit trīsdesmit minūtes, neizejot, un mums ir tikai divdesmit sekundes, lai ar jums runātu, jo tagad šeit ir jāienāk FBB darbiniekam, kurš jūs pieskata.» Tāpēc mēs visu darām ātri. Un jums nemaz nav jārunā, vienkārši jāpamāj. Tu mani saprati?

      Maikls СКАЧАТЬ